Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Smiltenes novads

Staburagi 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas

Brīnumi

Raunas Staburags

Raunas Staburags, 2024. gada aprīlis. / Gatis Pāvils

Pasaule  Pamatdati

Populārākais un atpazīstamākais staburags Latvijā ir Raunas Staburags – skaista, mūžzaļām sūnām klāta kaļķiežu klints, pār kuru Raunas upē krīt dzidra avota ūdens tērcītes.

33.2 %

Koordinātes
57.3223 Z 25.6043 A
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Latvija, Smiltenes novads, Raunas pagasts, dienvidus no Raunas centra Raunas upes labajā (austrumu) krastā
Staburagi
Upe
Rauna
Klints augstums
Līdz 3,7 m
Platums
Ap 17 m
Informācija apmeklētājiem
Pašvaldības īpašums ar labiekārtotu piekļuvi. Šeit droši var doties arī svētku drēbēs!

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Raunas Staburags, neapšaubāmi, ir viens no izteiksmīgākajiem staburagiem Latvijā. Šeit no Raunas stāvā krasta izplūstošie avoti ir izveidojuši un turpina veidot avotkaļķu klinti.

Raunas Staburags. 2008. gada augusts.
Raunas Staburags. 2008. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ģeoloģija

Līdzīgi vairumam citu Latvijas staburagu, Raunas Staburags ir veidojies uz Pļaviņu svītas dolomīta un Amatas svītas smilšakmens slāņu robežas. Avota ūdens šķīdina dolomītu un satur karbonātu jonus. Nonākot virszemē, saskarē ar gaisu (tajā esošo ogļskābo gāzi) notiek ķīmiskā reakcija. Ūdenī veidojas kalcīta daļiņas, kuras nogulsnējas – avota izplūdes vietā veidojas kaļķa nogulas.

Dažādas augu un aļģu sugas ir iecienījušas avotkaļķu nogulas – avota ūdens ziemā ir salīdzinoši siltāks, augsne te vienmēr mitra, kaļķis ir porains – tajā viegli ieķerties saknēm, te uzkrājas barības vielas.

Raunas Staburags. 2024. gada aprīlis.
Raunas Staburags. 2024. gada aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Avotkaļķi (citi nosaukumi: saldūdens kaļķieži, šūnakmens, travertīns) lielā mērā veidojas pateicoties tieši augiem. Kaļķa kārtiņa ātri pārklāj gan dzīvās, gan atmirušās augu daļas un šāds augu un akmens apvienojums ļauj klintij salīdzinoši ātri kļūt aizvien lielākai un augstākai. Avotkaļķi sākumā ir mīksti kā dubļi, taču, piesaistot ogļskābo gāzi, tie sacietē. Tādēļ šūnakmens kā būvakmens ir bijis ļoti ērts – sākumā to var griezt ar nazi, taču pēc neilga laika tas sacietē.

Kopējais Raunas Staburaga avotkaļķu iegulas garums gar Raunu ir 82 metri un platums no 10 līdz 25 metriem. Taču izteiktākā daļa, kura pievērš apmeklētāju uzmanību, ir avotkaļķu bluķis kas paceļas līdz 3,7 metrus virs upes un ir ap 17 metrus garš (2.).

Raunas Staburags. 2008. gada augusts.
Raunas Staburags. 2008. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Avotkaļķu bluķī ir ap 1,3 m dziļa niša – to, visdrīzāk, agrākajos laikos, kad Raunas ieleja bija nedaudz seklāka, izveidoja upes straume. Arī tagadējā upes līmenī avotkaļķi veido pārkari virs upes.

Raunas Staburags veidojies apmēram 8000 gadus (iespējams, par dažiem gadu tūkstošiem ilgāk) (2.) un turpina veidoties arī tagad.

Mazāk izteikti avotkaļķu nogulumi Raunas labajā krastā ir arī lejpus Raunas Staburagam.

Atjaunošanās pēc degradācijas

Savulaik Raunas Staburags bija pats sava skaistuma upuris. Iespējams, tagad jau piemirsies, bet aptuveni pirms 30 gadiem, šķiet, katrs apmeklētājs uzskatīja, ka viņa pienākums ir uzkāpt uz šūnakmens klints. Droši vien daudzos ģimenes albumos ir attēli, kur ģimene ir līksmi sasēdusies uz Raunas Staburaga. Daudzviet sūnu sega bija iznīkusi, klints bija atkailināta. Atcerieties: sākumā avotkaļķi ir mīksti kā dubļi. Ja tiem neļauj sacietēt, klints veidošanās apstājas un tā degradējas.

Apmeklētāju nostaigātais Raunas Staburags 2002. gada augustā.
Apmeklētāju nostaigātais Raunas Staburags 2002. gada augustā. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Mūsdienās tā, par laimi, vairs nav. Raunas Staburags ir viens no nedaudzajiem rūpīgi un ilgstoši apsaimniekotajiem dabas pieminekļiem. Pašvaldība šeit izveidojusi ērtu piekļuvi – platas, drošas kāpnes un apskates platformu, staburags tiek arī izgaismots.

Soli pa solim staburagu atkal pārklājusi avotkaļķu atsegumiem raksturīgā augu valsts.

Alpu kreimule

Uz brīdi Raunas Staburags bija vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur auga Alpu kreimule (Pinguicula alpina) – savdabīgs augs ar skaistiem ziediem. Augs ir kukaiņēdājs, šādi kompensējot to, ka kreimules bieži aug ar fosforu nabagās augsnēs.

Alpu kreimule pasaulē nav retums – tā aug gan tālu ziemeļos, pat Svalbārā, gan augstu kalnos, piemēram Himalajos. Taču, kā skaists atgādinājums par skarbo klimatu pēc pēdējā ledus laikmeta, tā bija saglabājusies arī Latvijā, šķiet, gandrīz vienīgajā tai piemērotajā vietā – uz Daugavas Staburaga klints.

Kad Pļaviņu HES applūdināja Daugavas Staburagu, jauna Alpu kreimules atradne “uzradās” Raunas Staburagā. Visdrīzāk, daži augi no Daugavas Staburaga tika pārvesti un pārstādīti Raunas Staburagā, lai gan autoram nav drošu avotu, ka tas tiešām tā noticis.

Šķiet, Raunas Staburaga izmīdīšanas dēļ Alpu kreimule iznīka arī šeit. Ap 2000. gadu augs vairs nebija atrodams un šobrīd vairs nav ziņu, ka Latvijā dabā kaut kur vēl augtu šīs sugas augi.

Vai šis ir vienīgais staburags Latvijā?

Bieži tiek uzsvērts, ka Raunas Staburags ir vienīgais šāda veida dabas veidojums Latvijā, vismaz kopš Daugavas Staburaga iznīcināšanas.

Tā gluži nav. Protams, katrs staburags ir unikāls, taču vietām Latvijā ir līdzīgi avotkaļķu veidojumi. Iespaidīgs ir Kalnabeitu Staburags pie Siguldas. Te Lorupes krastā jau ir izveidojusies neliela Raunas Staburagam līdzīga klints ar pārkari, pār kuru tāpat līst avota tērcītes. Septiņavotu Malējais kritums Kazu gravā pie Cēsīm ir izveidojis savdabīgu avotkaļķu terasi, arī pārējie Septiņavotu ūdenskritumi krīt pāri avotkaļķu veidojumiem – staburagiem.

Mazāk iespaidīgi staburagi ir arī citur, piemēram Abavas un Daugavas ielejās.

Izmantotie avoti
  1. Dabas lieguma “Raunas Staburags” dabas aizsardzības plāns 2018-2030, Raunas novada dome.
  2. M. Krievāns, N. Stivriņš, A. Kalvāns. Raunas Staburaga teritorijā esošo avotu ūdens plūsmas izmaiņu cēloņu izpēte, 2022.

114 | 07-09-2024

Pasaule Citi raksti

Viļņas vecpilsēta
Viļņas vecpilsēta. / Sami C, Flickr / CC BY 2.0

Lietuvas brīnumi

Izcilākie Lietuvas brīnumi ir koncentrēti tās lielākajās pilsētās – Viļņā un Kauņā. Īpaši interesantas ir baznīcas.

Pizas katedrāles laukums
Pizas katedrāles laukums / Makalu, Pixabay / CC0

Eiropas brīnumi

Izcilākie Eiropas brīnumi ir krāšņās un milzu baznīcas, vēsturiskās pilsētas un Senās Romas un Grieķijas pieminekļi.

Tallinas vecpilsēta no Olafa baznīcas torņa
Tallinas vecpilsēta no Olafa baznīcas torņa. / Ilya Dobrych, Flickr. CC BY-SA 2.0

Igaunijas brīnumi

Interesantākie Igaunijas brīnumi ir Tallinas viduslaiku centrs un tajā esošās ēkas, kā arī dažādas viduslaiku pilis un baznīcas ārpus Tallinas.

0 0 votes
Article Rating
Pierakstieties
Notify of
guest

0 Comments
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments