Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Smiltenes novads

Alas Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Raunas Velnala

Raunas Velnala. 2026. gada marts.
Raunas Velnala. 2026. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Raunā ir vairākas alas. Atpazīstamākā no tām ir Raunas Velnala - plaša ala neparasti baltā smilšakmens iezī.

25.4 %

Koordinātes
57.33008 Z 25.60048 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLatvija, Smiltenes novads, Raunas pagasts, Raunā, Raunas kreisā pamatkrasta nogāzē iepretī Raunas dzirnavezera sākumam.
Alas, Nostāstu vietas
Garums
13,6 m
Ieži
Smilšakmens
Stratigrāfija
Devons 🢖 Živetas stāvs 🢖 Sietiņu svīta (D2st) (?)
Informācija apmeklētājiem
Ērta un ainaviska piekļuve pa dabas taku.
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
620 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Publisks

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Raunas Velnala. 2026. gada marts.
Raunas Velnala. 2026. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Krāšņajā Raunā dabas pieminekļi cieši savijušies ar gadsimtiem seno apdzīvotās vietas vēsturi, un izņēmums nav arī lielākā Raunas ala – Velnala.

Ala atrodas augstā klintī Raunas upes kreisajā krastā, iepretim Tanīsa pilskalnam. Pretējā krastā, nedaudz lejāk pa straumi, paceļas vēl viena augsta smilšakmens klints, kurā atrodas cita ala – 4,5 metrus garā Tanīsa pilskalna ala.

Visticamāk, baltā smilšakmens klintis šajā Raunas posmā veidojušās vēl pirms dzirnavu dīķa izveides 16. gadsimtā, kad straujā upe brīvi līkumoja, iegraužoties trauslajās Sietiņu svītas smilšakmens sienās.

Raunas Velnala. 2026. gada marts.
Raunas Velnala. 2026. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Kopš dzirnavu dīķa izveides upes sānu erozija ievērojami mazinājās, un klintis pamazām sāka nobrukt.

Raunas Velnalu, visticamāk, sākotnēji izveidojis avots, taču šķiet, ka vēl lielāka nozīme tās tapšanā bijusi cilvēkiem. Mūsdienās alā var ieiet bez grūtībām – tā ir plaša, līdz 3 metrus augsta, tās grīdas platība sasniedz apmēram 50 kvadrātmetrus, bet platums – līdz 5,7 metriem.

Ala vairākkārt aizbrukusi un pēc tam atkal atrak­ta. Pēdējā lielākā aizbrukšana notika 20. gadsimta 70. gadu beigās vai 80. gadu sākumā. 2004. gadā raunēnieši alu no jauna atrakа, un mūsdienās tā ir interesants Raunas kultūrainavas elements.

Mazāk apdzīvotā vietā šāda ala, visticamāk, būtu dabiski izveidojusies, pastāvējusi dažus gadsimtus vai ilgāk un pēc tam izzudusi bez pēdām. Tieši cilvēka iejaukšanās ir paildzinājusi tās pastāvēšanu.

Ziemās alas priekšā nereti veidojas iespaidīgi leduskritumi – pāri ieejai plūst avotu vai gruntsūdeņu straumītes.

Pastāv iespēja, ka šī ala kalpojusi par Tanīsa pilskalna iedzīvotāju kulta vietu (Juris Urtāns, 1977).

Ar Raunas Velnalu saistīti nostāsti par apslēptām bagātībām un, protams, par Velnu:

Senos laikos pie Raunas dzīvojis bagāts, vecs Velns. Kā jau bagātniekiem mēdz gadīties, viņam nav veicies ar savas mantas nosargāšanu. Sākumā bagātību glabājis peklē, taču tur to izšķērdējuši citi velnēni. Tad slēpis to mežā, bet tur mantu atraduši bērni – ogotāji. Tad nu Velns Raunas krastā, baltajā klintī, izracis lielu alu. No alas izraktās zemes izveidojies Tanīsa pilskalns.

Kādu laiku viss bijis labi – milzu bagātība droši glabājusies lielajā alā. Taču kādu pavasari Raunas ūdens līmenis cēlies, ala applūdusi, un Velns atkal pārbijies. Viņš savācis visu bagātību un aiznesis to citur. Kur tieši? Tas nevienam nav zināms…

458 | 13-06-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Staldzenes ūdenskritums, 2023. gada novembris. Tālumā, fonā ir redzama Ventspils osta.

Staldzenes ūdenskritums

Neparasts ūdenskritums. Staldzenes ūdenskritums ir viens no retajiem ūdenskritumiem, kas krīt tieši pludmalē. Bet vēl neparastāks ir iezis,…13 970 m

Pasaule Citi raksti

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.