Wondermondo Pasaule Eiropa Igaunija Hījumā apriņķis

Ledāja veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Sēretirps

Sēretirpas oss. 2026. gada augusts.
Sēretirpas oss. 2026. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Iespējams, viena no skaistākajām dabas pastaigām Baltijā ir ap 3,2 kilometrus garais gājiens pa Sēretirpu - grants strēli, kuru no abām pusēm apskalo jūra.

41.8 %

Koordinātes
58.75959 Z 22.79504 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Igaunija, Hījumā apriņķis, Hījumā pagasts, Hījumā salas dienvidaustrumi, Kasari salas dienvidrietumu daļā
Ledāja veidojumi, Nostāstu vietas
Nosaukums igauniski, nosaukuma varianti
Sääretirp, Sääre tirp, Kassari säär, Orjaku säär
Aizsardzības statuss
Atrodas Kainas līča – Kasari ainavu aizsardzības teritorijā (Natura 2000).
Informācija apmeklētājiem
Viegli piekļūt, taču līdz vietai, kur skats paliek iespaidīgs, ir jāiet ap 2 km. Gājiens līdz osa tālākajam galam ir ap 3,2 km tāls.
Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Jā
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
2000 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Publisks

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Sēretirps, sākuma posms. 2026. gada augusts.
Sēretirps, sākuma posms. 2026. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Hījumā salas daudzo neparasto ģeovietu saraksta augšgalā noteikti varētu ierindot Sēretirpu. Šī šaurā zemes strēle, kas atgādina ceļa uzbērumu, iestiepjas jūrā aptuveni trīs kilometrus tālu. Īpaši iespaidīgs ir pēdējais kilometrs – vien dažus metrus plata grants josla, kurai vētrainā laikā pāri šļācas viļņi. Par spīti jūras spēkam, Sēretirps ir pārsteidzoši noturīgs – viļņi to nav noskalojuši.

Sēretirps ir oss – gara, šaura grants un smilts nogulumu grēda, ko leduslaikmetā izveidojusi plūstoša kušanas ūdeņu straume. Kad ledājs izkusa, straumes sanestie nogulumi palika. Šajā Kasari salas daļā un apkārtējā jūrā sastopamas arī citas līdzīgas grēdas – gan virs ūdens, gan zem tā.

Sēretirps. 2026. gada augusts.
Sēretirps. 2026. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Arī pats Sēretirps turpinās zem ūdens – satelītattēlos saskatāms vēl aptuveni trīs kilometrus garš šīs grēdas turpinājums.

Pastaiga pa Sēretirpu ir neaizmirstama. Sākumā, pie autostāvvietas, apkārt plešas skrajš krūmājs, bet abās pusēs starp krūmiem pavīd jūra. Pamazām ainava kļūst aizvien iespaidīgāka – jūra abās pusēs pietuvojas, un starp kadiķiem paveras arvien plašāki skati uz viļņiem.

Pēc pāris kilometriem izzūd arī krūmi, un zemes strēle sašaurinās līdz neliela autoceļa uzbēruma platumam. Pa šo dabisko “uzbērumu” var doties vēl aptuveni kilometru tālāk. Vētrainā laikā gan tas vairs nav tik vienkārši – viļņi var skaloties pāri visai zemes strēlei.

Sēretirps. 2026. gada augusts.
Sēretirpa gals – gluži kā pasaules mala. 2026. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Sēretirpa neparasto ainavu papildina Baltijai neierasta augu valsts. Lielākā daļa krūmu ir kadiķi, taču īpašu šarmu šai vietai piešķir jūraskāpostu jeb jūras sālsķērsu (Crambe maritima L.) audzes. Šis augs patiešām atgādina kāpostu un vasarā bagātīgi zied baltiem ziediem. Turklāt… sautēts tas esot ļoti garšīgs, mazliet līdzīgs sparģelim ar kāposta piegaršu! Tomēr jūraskāposts ir aizsargājams augs, tādēļ dabā to ievākt nevajadzētu. Latvijas pludmalēs tas ir liels retums – pie mums pārsvarā tiek izskalotas tā sēklas, ko jūra atnesusi no Igaunijas.

Ar Sēretirpu saistīta arī kāda teika. Slavenais Hījumā salas milzis Leigers kopā ar saviem dēliem šeit esot būvējis tiltu uz Sāremā salu, lai varētu ciemoties pie sava brāļa Lielā Tilla. Acīmredzot projekts tā arī netika pabeigts – līdz Sāremā vēl palikuši aptuveni 14 kilometri…

509 | 15-11-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Vahtrepas klints. 2026. gada augusts.

Vahtrepas klints (Vahtrepa pank)

Lielākais dabiskais pamatiežu atsegums Hījumā salā ir līdz 7,5 metrus augstā un ap 400-500 metrus garā Vahtrepas klints.…24 730 m

Pasaule Citi raksti

Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts.
Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Lielākie Baltijas akmeņi

Šajā rakstā ir apkopoti dati par desmit lielākajiem (pēc akmens redzamās daļas tilpuma) akmeņiem katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs.
Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 3.0

Akmeņi

Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.