Wondermondo Pasaule Eiropa Lietuva Panevēžas apriņķis

Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga)

Tabokines atsegums. 2024. gada decembris.
Tabokines atsegums. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Asā Mēmeles līkumā ir izveidojies ap 130 metrus garais un kopumā ap 10-11 metrus augstais Tabokines atsegums.

22.1 %

Koordinātes
56.41027 Z 24.83331 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLietuva, Panevēžas apriņķis, Biržu rajons, Nemunēles Radvilišķu seņūnija, Mēmeles kreisajā krastā, ceļmalā rietumos no Tabokines
Klintis
Nosaukums lietuviski
Tabokinės atodanga
Augstums
Kopējais kraujas augstums ap 10-11 m, klinšu atsegumi ir zemāki, divos stāvos – nogāzes lejasdaļā (1,5-2 m) un augšdaļā (3-4 m)
Garums
Ap 130 m
Ieži
Dolomīts, kaļķakmens, māls, konglomerāti un brekčija
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Istras svīta (D3ys)
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Tatulas svīta (D3t)
Aizsardzības statuss
Aizsargājams kopš 1960. gada (kā daļa no toreizējā Nemunēļa-Apaščas ģeoloģiskā lieguma), kā dabas piemineklis – kopš 1964. gada.
Informācija apmeklētājiem
Viegli piekļūt - ceļmalā atrodas marķējums, pie klintīm var nokāpt pa taku
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
190 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Publisks

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Tabokines atsegums, augšējais stāvs - Istras svītas dolomīti. 2024. gada decembris.
Tabokines atsegums, augšējais stāvs – Istras svītas dolomīti. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pirmās ievērojamākās klintis Mēmeles krastos ir Tabokines atsegums. Šie klinšu atsegumi atrodas upes kreisajā krastā, Lietuvas pusē, savukārt nedaudz lejpus pa straumi neliels atsegums atrodas arī Latvijas krastā.

Tabokines atsegums izveidojies apmēram 10–11 metrus augstā krasta nogāzē un stiepjas aptuveni 130 metru garumā. Klintīm izšķirami divi stāvi.

Augšdaļā, aptuveni 3–4 metru augstumā, atsedzas salīdzinoši cietāks dolomīta slānis, kas pieder Istras svītai. Šeit iespējams atrast pirīta drūzas un limonīta ieslēgumus, kā arī kavernas (dobumus) ar kalcīta kristāliem. Istras svītas nogulumos sastopami seno gliemeņu (Naticopsis sp.), gliemežu (Platyschisma uchtensis Keys) un pleckāju (Cyrtospirifer tenticulum Vern.) pārakmeņojumi. Ceļš ved cieši gar klintīm, un plaisainajos dolomīta slāņos ieaugušas koku saknes; nereti šeit notiek iežu nobrukumi.

Zem dolomīta slāņa atrodas stāva, nobirām klāta nogāze. Savukārt pie upes līmeņa, laikā, kad Mēmelē ir zemāks ūdens līmenis, aptuveni 1,5–2 metru augstumā atsedzas apakšējais klinšu stāvs, kas pieder Tatulas svītai. Šeit redzams dolomīts, kaļķakmens, māli, konglomerāti un brekčija.

1959. gadā tika uzsākta augšējā — Istras svītas dolomīta slāņa — ieguve, materiālu transportējot pāri upei uz Latvijas pusi, kur darbojās tuvumā esošais kaļķa ceplis. Vietējie iedzīvotāji iebilda pret ainavas izkropļošanu, un darbi drīz tika pārtraukti.

405 | 15-04-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums
Morišķu atsegums. Pretējā krastā - Latvija. 2024. gada decembris.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)
Viena no iespaidīgākajām klintīm Lietuvā ir Morišķu atsegums - klints ir ap 80 metrus gara un līdz 7,4…1 920 m
Velnapils klints. 2024. gada decembris.
Velnapils klints (Velniapilio uola)
Viena no nedaudzajām īstajām Lietuvas klintīm ir Velnapils klints Mēmeles krastā, iepretī Latvijai. Klintī atrodas nelielā Velnapils ala.12 310 m
Velnapils ala. 2024. gada decembris.
Velnapils ala (Velniapilio olą)
Velnapils ala ir viena no nedaudzajām Lietuvas alām: ap 4,3 metrus gara ala savdabīgās ģipšakmens klintīs Mēmeles krastā.12 310 m
Šķūņa kritene. 2025. gada novembris.
Šķūņa kritene
Šķūņa kritene netālu no Skaistkalnes katoļu baznīcas ir viena izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Tā izveidojās 1923. gada 10.…18 170 m

Pasaule Citi raksti

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs
Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Siguldas ūdenskritumi

Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.