Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons

Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.
Kraukļu ala

5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots.
Kraukļu aiza

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.
Luknes 2. bedrīšakmens

Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.
Luknes 1. bedrīšakmens

Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos – vēl viena.
Jūlīša akmens

4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi – pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt.
Miglas iezis

Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.
Ventkalnu bedrīšakmens

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.
Kraukļakmens avots

Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai – Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku.
Kraukļu akmens
Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.