Struņķu kaskāde
Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes – 1,1 un ap 1,2 m augstas.
Truikinu avots (Šmita avots)
Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits – 11,81 litri sekundē.
Ziedleju klintis
Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne apmēram 860 metru garumā. Klints sienas ir līdz 10 metrus augstas.
Lielais Lauču akmens
Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums – 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus
Lielā Taevaskoda
Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā – līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta.
Krāčavots Laņģu klintīs
Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.
Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām)
Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži.
Velnapils ala (Velniapilio olą)
Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Bezdelīgu klinšu ūdenskritums
Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim.
Kuiķules skolas ūdenskritums
2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti.