Zvārtes iezis

Pēc krūmos paslēptās Incēnu kraujas Amatas krastos vairāku kilometru garumā sastopami vien daži nelieli atsegumi, līdz upe sasniedz vienas no krāšņākajām klintīm Latvijā – Zvārtes iezi.

Zvārtes iezis ir viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā līdzās Ventas rumbai, Ērģeļu klintīm un Skaņajam kalnam. Jau aptuveni gadsimtu šeit ierodas skolu ekskursijas, bet klints pakāje ir iecienīta atpūtas un pikniku vieta. Skats no Zvārtes ieža augstās kraujas (kamēr to vēl neaizsedza koki) ilgu laiku tika uzskatīts par vienu no raksturīgākajām Latvijas ainavām. To īpaši papildina Vieļu rija pretējā Amatas krastā – šī vēsturiskā ēka tika atjaunota 1986. gadā un joprojām tiek uzturēta kā nozīmīgs ainavas elements.

Klints nosaukums cēlies no Zvārtu mājām – šāds mājvārds sastopams jau 19. gadsimta sākuma kartēs. Pašas mājas sabruka 20. gadsimta 60. gados, un mūsdienās to vietā atrodas tūrisma informācijas centrs un autostāvvieta.

Iezis, visticamāk, ir veidojies salīdzinoši nesen – iespējams, 19. gadsimta beigās, bet varbūt pat tikai 20. gadsimta sākumā. Amatas ielejai šādas pārmaiņas ir raksturīgas: upe nepārtraukti pārveido savus krastus, un klintis šeit mainās samērā strauji. Tādēļ iespējams, ka pēc simt gadiem daudzas no mūsdienās redzamajām klintīm būs izzudušas, bet to vietā būs radušies jauni iežu atsegumi.

Sākotnēji Amata plūda tieši gar Zvārtes ieža kraujas pakāji, metot asu līkumu ap tagad redzamo klints izvirzījumu. Dažu gadu desmitu laikā upe šo izvirzījumu, visticamāk, būtu noskalojusi, taču 1939. gadā, lai saglabātu iespaidīgo klinti, Tūrisma biroja nolīgtie strādnieki visas vasaras garumā ar lāpstām raka jaunu Amatas gultni, novirzot upi prom no kraujas.

Tādējādi klints izcilnis uz laiku tika saglabāts. Tomēr agrākā Amatas gultne kraujas pakājē strauji aizaug ar krūmiem un kokiem, pakāpeniski aizsedzot skatu pāri ielejai. Arī pati krauja pamazām mainās un nobrūk, jo upe to vairs neskalo.

Gandrīz visā klints augstumā atsedzas Gaujas svītas smilšakmens, bet pašā augšdaļā dažu metru biezumā redzami arī Amatas svītas ieži. Klints izciļņa iekšmalā ir arī iespaidīga niša.

Mainījusies arī klints augšmalas ainava. Pirms Pirmā pasaules kara šeit atradās atklāts klajums un rāceņu lauki. Ražu pa virvēm laiduši lejup uz Zvārtu mājām. Kopš Pirmā pasaules kara šajā vietā izaudzis skaists mežs.

1977. gadā lejpus ieža pāri Amatai tika uzcelts gājēju tilts un izbūvētas kāpnes.

Nostāsti

Ar Zvārtes iezi saistīti arī vairāki nostāsti. Viens no tiem vēsta, ka tagadējo Vieļu riju 1872. gada vētra pārnesusi no Zvārtēm uz kaimiņos esošajām Vieļām, kur tā palikusi līdz pat mūsdienām.

20. gadsimta 50. gados Melānija Vanaga pierakstījusi Zvārtu saimnieka stāstījumu par raganām. Saskaņā ar šo nostāstu Zvārtes ieža izcilnis bijusi iemīļota raganu pulcēšanās vieta. Naktīs tās salidojušas uz klints, sagaidījušas elles kungus un dejojušas, nešķīsteņi esot runājuši svešā valodā. Pēc pirmajiem gaiļu dziedājumiem raganas lēkušas lejup no klints, sameklējušas kraujas pakājē atstātos slotaskātus un piestas un steigušās katra uz savām mājām.

Tomēr šie nostāsti, visticamāk, radušies salīdzinoši nesen un, iespējams, iedvesmoti no vācu romantisma literatūras. Cik zināms, bez Zvārtu saimnieka nevienam citam vietējam iedzīvotājam raganas šajā vietā neesot rādījušās.

447 | 29-05-2026