Zīļu ala

Skaistajos valsts mežos ap Kalējalu ir ne mazums interesantu dabas pieminekļu. Ainaviskas dabas takas gar Gaujas senkrastu ved arī uz Zīļu alu – Latvijas mērogiem salīdzinoši lielu alu, kura atrodas apmēram 50 metrus no Gaujas, senas klints pamatnē. Klints ir apmēram 10-15 metrus plata un kādus 4-5 metrus augsta.

Zīļu alas ieeja ir apmēram 1-1,2 metrus augsta. Smilšakmens iežos izveidotā ala ir sausa – to, tāpat, kā citas alas, senāk veidojis avots, taču avota ūdens tagad plūst dziļāk un alā, vismaz tās sākuma daļā nav redzams.

Alu ievēroja Imants Jurģītis 1993. gada rudenī. Viņš tai arī devis vārdu, nosaucot to tuvējo māju vārdā. Sākotnēji alas ieeju gandrīz pilnībā aizsedza nobiru konuss, kuru I. Jurģītis ar domubiedriem 1994. gada septembrī un 1995. gadā atraka tādā mērā, lai varētu iekļūt iekšā un dažu nedēļu laikā apzināja tagad zināmās alas ejas.

Atrakto eju kopgarums sasniedz 36 metrus, grīdas platība – 83 m². Ala sniedzas 22 metrus tālu no ieejas. Alas iekšpusē ir divas kolonnas, kuras I. Jurģītis nodēvēja ar Resno pīlāru un Tievo pīlāru. Ala sākas ar Centrālo eju, aiz pīlāriem ir Centrālā zāle (griestu augstums līdz 1,5 m), kuras griestos ir arī ap pusmetru augsts cilindrveida caurums. Tālāk ala turpinās ar Austrumu zāli, šeit alas griesti sasniedz lielāko augstumu. No galvenajām ejām turpinās vairākas aizbirušas ejas, kuras tā arī nav atraktas un nav iekļautas alas kopējā garumā.

Alas sienās atklāšanas laikā nebija cilvēku uzrakstu, tomēr vietējiem iedzīvotājiem tā ir bijusi zināma. Piemēram, 1914. gadā alu nedaudz atraka un tajā varēja ielīst, vēlāt kā atkal aizbirusi.

Netālu, uz rietumu pusi atrodas skaistā Zīļu avotala, nedaudz tālāk – grūtāk pieejamie Zīļu attekas atsegumi ar avotiem un alu.

Izmantotie avoti

1. Imants Jurģītis. Zīļu ala. Dabas un vēstures kalendārs, 1998, 108. lpp.

251 | 31-08-2025