Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Cēsu novads
Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi
Brīnumi
Briedīšu iezis

Pamatdati
Briedīšu iezis ir skaists Gaujas svītas smilšakmens iežu atsegums Gaujas krastā. Pali un ledus sanesumi klintīs ir izskalojuši lielu rievu.
27.3 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Augstums
Garums
Ieži
Stratigrāfija
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
Pieejamība
Īpašuma statuss
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija

Pēc Ērģeļu klintīm laivotāji Gaujas krastos vēl ilgi neredz klintis.
Tiesa, attālāk no upes, krūmāju un mežu aizsegā atrodas vairākas senākas Gaujas krastu klintis – Zvanu klintis, Cīrulīšu klintis un citas, tomēr upes krastos ir tikai šķietami nebeidzams mežs.
Cēsis ir jau daudzus kilometrus aiz muguras un tuvojas Amatas ieteka, līdz upes kreisajā krastā, asā līkumā, beidzot parādās nākamās klintis – Briedīšu iezis.

Šī ir salīdzinoši mazāka klints – vertikālās smilšakmens sienas augstums sasniedz ap 4-5 metrus un tā stiepjas kādu 140 metru garumā. Šīs klintis visā to garumā apskalo Gauja – nav aiz krūmiem aizslēptu smilšakmens iežu.
Briedīšu iezim ir vairākas interesantas īpatnības. Viena no tām – gandrīz visā ieža garumā kādu metru – pusotru virs Gaujas ūdens vasaras līmeņa ir liela rieva. Šo rievu ir izveidojuši ledus gabali, daudzu gadu gaitā triecoties pret smilšakmens klinti, kura atrodas asā upes līkumā.
Tuvāk ieža lejasgalam pie tā pamatnes atrodas laukakmeņu krāvums. Akmeņi, visdrīzāk, ir sakrituši upē, tai izskalojot krastu un veidojot tagadējo klinti. Laika gaitā ledus krāvumi akmeņus ir “savākuši” gar upes krastu un gultni un sastūmuši tos klints lejasgalā.

Briedīšu iezis ir skaists ievads krāšņākajam Gaujas posmam – jau pēc pāris kilometriem abos upes krastos paceļas daudz augstākās Ēdernieku, Leimaņu, Ķūķu, Enkurakmens un Līņu klintis.
320 | 23-11-2025
Tuvākie objekti, gājiena attālums

Malējā Jaunapsīšu ala ir takai tuvākā no trim līdzās esošajām alām. No šaurās, 6,2 metrus garās alas izplūst…300 m

Vidējā Jaunapsīšu ala ir ala, ko veidojis spēcīgs avots, un tās garums ir vismaz 5,5 metri.340 m

Starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām atrodas divi interesanti avoti. Viens no tiem - mazais avotiņš - iztek…370 m

Starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām atrodas divi interesanti avoti. Lielākais no tiem veido alu, kura pašlaik ir…380 m
Citi raksti

Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.
