Briedīšu iezis

Pēc Ērģeļu klintīm laivotāji Gaujas krastos vēl ilgi neredz klintis.

Tiesa, attālāk no upes, krūmāju un mežu aizsegā atrodas vairākas senākas Gaujas krastu klintis – Zvanu klintis, Cīrulīšu klintis un citas, tomēr upes krastos ir tikai šķietami nebeidzams mežs.

Cēsis ir jau daudzus kilometrus aiz muguras un tuvojas Amatas ieteka, līdz upes kreisajā krastā, asā līkumā, beidzot parādās nākamās klintis – Briedīšu iezis.

Šī ir salīdzinoši mazāka klints – vertikālās smilšakmens sienas augstums sasniedz ap 4-5 metrus un tā stiepjas kādu 140 metru garumā. Šīs klintis visā to garumā apskalo Gauja – nav aiz krūmiem aizslēptu smilšakmens iežu.

Briedīšu iezim ir vairākas interesantas īpatnības. Viena no tām – gandrīz visā ieža garumā kādu metru – pusotru virs Gaujas ūdens vasaras līmeņa ir liela rieva. Šo rievu ir izveidojuši ledus gabali, daudzu gadu gaitā triecoties pret smilšakmens klinti, kura atrodas asā upes līkumā.

Tuvāk ieža lejasgalam pie tā pamatnes atrodas laukakmeņu krāvums. Akmeņi, visdrīzāk, ir sakrituši upē, tai izskalojot krastu un veidojot tagadējo klinti. Laika gaitā ledus krāvumi akmeņus ir “savākuši” gar upes krastu un gultni un sastūmuši tos klints lejasgalā.

Briedīšu iezis ir skaists ievads krāšņākajam Gaujas posmam – jau pēc pāris kilometriem abos upes krastos paceļas daudz augstākās Ēdernieku, Leimaņu, Ķūķu, Enkurakmens un Līņu klintis.

320 | 23-11-2025