Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↑ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Melnā ieža Mazā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 19.7 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 3,5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Melnais iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 30 % | Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos - ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums. |
| Rītupītes ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.6 % | 5,3 m augsts ūdenskritums ar divām pakāpēm, krīt pāri Buļu ieža smilšakmenim tieši Braslas upē. |
| Runtiņa avots | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Avoti | 14.1 % | Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens. |
| Runtiņupes ala (Saulstaru ala) | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi. |
| Runtiņupes Lielais akmens | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 23.1 % | Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā. |
| Saulstaru iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 19.3 % | Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala. |
| Slūnu iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 28.1 % | Aptuveni 20-22 metrus augsts un ap 150 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas kreisajā krastā. |
| Alekšupītes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ūdenskritumi | 22.8 % | Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām. |
| Ventas rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ģeogrāfiskie rekordi, Ūdenskritumi | 50.1 % | Platākais un iespaidīgākais ūdenskritums Latvijā. 2,1 m augstā ūdenskrituma platums ir 249 m. |
| Rogāļu akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 26.2 % | Liels viborgīta - granīta paveida - bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m. |
| Rogāļu Laimas avots | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 7.8 % | Neliels avotiņš netālu no milzīgā Rogāļu akmens, pie dabas takas. |
| Joaveski ūdenskritumi | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 32.7 % | Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus. |
| Nemmeveski ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 28.2 % | Skaists 1,2 m augsts un 16-17 m plats ūdenskritums ar vienu pakāpi. |
| Vasaristi ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 27.2 % | Ap 3,8 metrus augsts ūdenskritums ar trim galvenajām pakāpēm, ūdens krīt pāri daudziem smalkākiem slānīšiem. Izveidojies uz ordovika kaļķakmens. |
| Rudzīšu akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Laidu pagasts | Akmeņi | 26.6 % | Unikāls dižakmens - silūra kaļķakmens gabals, kuru no Sāremā vai tuvējā Baltijas jūras reģiona atgādājis ledājs. |
| Ventkalnu bedrīšakmens | Latvija | Talsu novads | Laidzes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 22.8 % | Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš. |
| Ančiņu Velna akmens | Latvija | Ogres novads | Lauberes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.5 % | Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Bezdibeņa avota ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 26.1 % | Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš. |
| Krāčavots Laņģu klintīs | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti, Kanjoni un aizas | 28.5 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu. |
| Laņģu klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 32.5 % | Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala. |
| Laņģu niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 25.8 % | Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata. |
| Līču aiza un ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Kanjoni un aizas | 25.7 % | Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala. |
| Līču aizas Gaisa ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 18.5 % | Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas. |
| Līču Augšala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 19.3 % | Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā. |
| Līču klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Ūdenskritumi | 13.2 % | Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums - 4,7 m. |
| Līču klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 37.6 % | Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas. |
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Lodes bruņuzivju iegula | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Pārakmeņojumu atradnes | 32.6 % | Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos. |
| Vidējā Laņģu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 20.1 % | Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa. |
| Ežurgas ūdenskritums (krāce) | Latvija | Limbažu novads | Liepupes pagasts | Krāces | 17 % | Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums. |
| Lūrmaņu avots un ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Lubes pagasts | Avoti, Ūdenskritumi | 21.1 % | Avots, kas izplūst no Burtnieku svītas atseguma, veidojot ap 3,1 m augstu ūdenskritumu. |
| Saleveres Silmaallikas avots un ūdenskritums | Igaunija | Pērnavas apriņķis | Lēnerannas pagasts | Avoti, Kulta vietas, Ūdenskritumi | 23.8 % | Avots Salumegi kaļķakmens klints pakājē, veido ap 2 metrus augstu ūdenskritumu. Avota ūdenim agrāk piedēvēja ārstnieciskas spējas. |
| Anfabrikas klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Klintis | 35.8 % | Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi. |
| Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas. |
| Ķempju Staburags | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Staburagi | 19.6 % | Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases. |
| Līgatnes Paparžu grava | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Kanjoni un aizas | 23.1 % | Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš. |
| Līgoņu ala | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Alas | 24.2 % | 16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī. |
| Spriņģu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.2 % | Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi. |
| Struņķu kaskāde | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Ūdenskritumi | 13 % | Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes - 1,1 un ap 1,2 m augstas. |
| Tītmaņu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 33.7 % | Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas. |
| Vecandrijāņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.4 % | Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša. |
| Imulas atsegums pie Rožkalniem | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 60 m garš atsegums, kurā atsedzas Bauskas jeb Stipinu svītas dolomīti. |
| Langsēdes klintis | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.9 % | Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži. |
| Saules ūdenskritums | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Ūdenskritumi | 24.8 % | Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums. |
| Mazsalacas bedrīšakmens | Latvija | Valmieras novads | Mazsalaca | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 17.8 % | Salīdzinoši neliels bedrīšakmens - 2,1 metru garš un plats. Akmenī ir 32 aizvēsturiskos laikos iekaltas bedrītes. |
| Kapsēdes dižakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi | 29.3 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā - 60 m3. |
