Atrasti: 424
| Nosaukums ↑ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Kāli meteorīta krāteri | Igaunija | Sāremā apriņķis | Sāremā pagasts | Kulta vietas, Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 54.8 % | Salīdzinoši jauni (7 600 – 4 000 gadi), labi saglabājušies meteorīta krāteri. Lielākā krātera diametrs ir 110 m, tajā atrodas ezers. Nostāstu vieta. |
| Kārdūžkalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 23.8 % | Izteiksmīga kalva - dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka. |
| Kārļu gravas ūdenskritumiņš | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 12.7 % | Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei. |
| Kļavu kritene (Klevų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.7 % | 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas. |
| Langevojas ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Sillamē | Ūdenskritumi | 23.1 % | Apmēram 5 metrus augsts ūdenskritums pie Sillamē pilsētas, izveidojies uz ordovika kaļķakmens slāņiem. |
| Langsēdes klintis | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.9 % | Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži. |
| Lapsas ala (Lapės Ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 20.6 % | Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi. |
| Lapsiņu akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 20.5 % | Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums - 11 kubikmetri. |
| Laupītāju ala un Māras avotiņš | Latvija | Talsu novads | Ģibuļu pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 22.6 % | 11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības. |
| Laņģu klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 32.5 % | Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala. |
| Laņģu niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 25.8 % | Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata. |
| Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām) | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 22.4 % | Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži. |
| Lielais Lauču akmens | Latvija | Limbažu novads | Skultes pagasts | Akmeņi | 28 % | Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Lieldienu kritene (Velykų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 19.4 % | 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās. |
| Lielmātes avotiņš | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Avoti | 16.6 % | Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš. |
| Lielstraupes baznīcas krustakmens | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.8 % | Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Lielā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 23.3 % | Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Lielā Taevaskoda | Igaunija | Pelvas apriņķis | Pelvas pagasts | Klintis, Kulta vietas | 43.9 % | Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā - līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta. |
| Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 13.4 % | Ap 3,5-4 metrus augsts ūdenskritums, kas izplūst kā avots no alas. Plūst tikai dažas nedēļas gadā. |
| Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 12.5 % | Ūdenskritums, kura augstums pirms dažiem gadu desmitiem bija ap 5,5 m, tam bija trīs kaskādes. Tagad pārveidojies un nav vairs tik izteikts. |
| Lielās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 23.4 % | Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums. |
| Lodes bruņuzivju iegula | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Pārakmeņojumu atradnes | 32.6 % | Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos. |
| Lojas Andreja klints | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 27.9 % | Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala. |
| Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 21.3 % | Savdabīgs, neliels ūdenskritums, kas pāri smilšakmens klintij krīt tieši Lojas upē. Ap 2,3-2,5 m augsts. |
| Lojas plaisala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.7 % | 5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa. |
| Loša atsegumi | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Klintis | 23.5 % | Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā. |
| Lucavsalas liepa | Latvija | Rīga | Koki | 27.2 % | Skaista liepa - trešais vai otrs lielākais koks Rīgā, apkārtmērs 6,82 m. | |
| Luknes 1. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos - vēl viena. |
| Luknes 2. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.2 % | Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes. |
| Lēpenieku ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 24.4 % | Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim. |
| Līgatnes Paparžu grava | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Kanjoni un aizas | 23.1 % | Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš. |
| Līgoņu ala | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Alas | 24.2 % | 16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī. |
| Līču aiza un ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Kanjoni un aizas | 25.7 % | Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala. |
| Līču aizas Gaisa ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 18.5 % | Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas. |
| Līču Augšala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 19.3 % | Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā. |
| Līču klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 37.6 % | Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas. |
| Līču klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Ūdenskritumi | 13.2 % | Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums - 4,7 m. |
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Līņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Klintis | 26.4 % | Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu avots | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Avoti | 18.1 % | Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā. |
| Lūrmaņu avots un ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Lubes pagasts | Avoti, Ūdenskritumi | 21.1 % | Avots, kas izplūst no Burtnieku svītas atseguma, veidojot ap 3,1 m augstu ūdenskritumu. |
| Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens) | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīva | Akmeņi | 18.6 % | Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums - 1,96 m. |
| Makšinavas atsegumi pie Silabirzēm | Latvija | Balvu novads | Vīksnas pagasts | Klintis | 20.8 % | Ainaviski, nelieli, līdz 1,2 m augsti smilšakmens atsegumi. |
| Malējā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 18.8 % | Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi. |
