Atrasti: 424
| Nosaukums ↓ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Muižarāju klinšu ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 21.4 % | Neliels, izteiksmīgs, 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ūdens plūst visu gadu. |
| Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums Muižarāju klinšu lejasdaļā, Abavas sāngravā. Divas pakāpes smilšakmens iezī, kopējais augstums ir ap 1,5 m. |
| Muižarāju klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 29.2 % | Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi. |
| Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 25.1 % | Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā. |
| Miglas iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24.8 % | Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus. |
| Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 30.5 % | Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni. |
| Mežciemu ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Pārakmeņojumu atradnes | 27.8 % | Interesanta, 21 metru gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots. |
| Meļķitāru Muldakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 29 % | Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens. |
| Meriones avots un klints | Igaunija | Pelvas apriņķis | Kanepi pagasts | Avoti, Klintis, Nostāstu vietas | 23.7 % | Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta. |
| Mergupes Liepavotu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Avoti, Klintis | 21.7 % | Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu. |
| Melturu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 23.1 % | Pirmais lielais atsegums Amatas krastos, Ap 390 m garš, divi stāvi - Amatas svītas dolomītsmilšakmens un Pļaviņu svītas dolomīti. |
| Melnā ieža Mazā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 19.7 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 3,5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Melnā ieža Lielā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.9 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 4,5-5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Melnais iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 30 % | Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos - ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums. |
| Meldzeres dobumakmens | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.1 % | Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Apstrādes mērķis un iemesls nav zināmi. |
| Mazās Velnalas strauta ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 21.4 % | Ainavisks, 2,4 m augsts ūdenskritums. Ar ūdeni bagātākais no trim Piķenes kraujas ūdenskritumiem. |
| Mazās Velnalas avots | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Avoti | 18.3 % | Neliels avots, kas izplūst no smilšakmens klintī veidotas nišas. Veidojis Mazo Velnalu, tagad tā iztekas vieta ir pārvietojusies. |
| Mazās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Izteiksmīgs, 4,5 m augsts ūdenskritums ar vienu pakāpi, plūst daļu no gada. Mazās Kautraka gravas sākums. |
| Mazās Kautraka gravas Augstais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Iespējams, augstākais ūdenskritums Latvijā. Šim sezonālajam ūdenskritumam ir divas pakāpes, katra no tām ir ap 6 metrus augsta. |
| Mazsalacas bedrīšakmens | Latvija | Valmieras novads | Mazsalaca | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 17.8 % | Salīdzinoši neliels bedrīšakmens - 2,1 metru garš un plats. Akmenī ir 32 aizvēsturiskos laikos iekaltas bedrītes. |
| Mazrendas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 19.5 % | Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas. |
| Mazais avotiņš starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 11.7 % | Avots, kas iztek no nelielas klints. |
| Markuzu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 24.5 % | Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš. |
| Malējā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 18.8 % | Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi. |
| Makšinavas atsegumi pie Silabirzēm | Latvija | Balvu novads | Vīksnas pagasts | Klintis | 20.8 % | Ainaviski, nelieli, līdz 1,2 m augsti smilšakmens atsegumi. |
| Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens) | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīva | Akmeņi | 18.6 % | Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums - 1,96 m. |
| Lūrmaņu avots un ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Lubes pagasts | Avoti, Ūdenskritumi | 21.1 % | Avots, kas izplūst no Burtnieku svītas atseguma, veidojot ap 3,1 m augstu ūdenskritumu. |
| Līņu klinšu avots | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Avoti | 18.1 % | Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā. |
| Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Klintis | 26.4 % | Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
| Līču klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Ūdenskritumi | 13.2 % | Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums - 4,7 m. |
| Līču klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 37.6 % | Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas. |
| Līču Augšala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 19.3 % | Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā. |
| Līču aizas Gaisa ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 18.5 % | Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas. |
| Līču aiza un ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Kanjoni un aizas | 25.7 % | Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala. |
| Līgoņu ala | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Alas | 24.2 % | 16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī. |
| Līgatnes Paparžu grava | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Kanjoni un aizas | 23.1 % | Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš. |
| Lēpenieku ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 24.4 % | Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim. |
| Luknes 2. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.2 % | Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes. |
| Luknes 1. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos - vēl viena. |
| Lucavsalas liepa | Latvija | Rīga | Koki | 27.2 % | Skaista liepa - trešais vai otrs lielākais koks Rīgā, apkārtmērs 6,82 m. | |
| Loša atsegumi | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Klintis | 23.5 % | Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā. |
| Lojas plaisala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.7 % | 5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa. |
| Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 21.3 % | Savdabīgs, neliels ūdenskritums, kas pāri smilšakmens klintij krīt tieši Lojas upē. Ap 2,3-2,5 m augsts. |
| Lojas Andreja klints | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 27.9 % | Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala. |
| Lodes bruņuzivju iegula | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Pārakmeņojumu atradnes | 32.6 % | Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos. |
