Zvanu klintis

Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.
Vecmelderu avoti

Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens.
Vadakstes valdnieks

Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.
Vidagas atsegumi

Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos.
Mērsraga Velna akmens

Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri – virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta.
Vecandrijāņu klintis

Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.
Kapsēdes Rudais akmens

Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes.
Ramātu klintis

Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.
Ērģeļu klintis

Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.
Velna kalva

Akmeņu krāvums – sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti.