Kropja kritene (Kruopio duobė)
Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Ģeologu kritene (Geologų duobė)
Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Lapsas ala (Lapės Ola)
Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Kļavu kritene (Klevų duobė)
6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Lieldienu kritene (Velykų duobė)
6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala
5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė)
Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Nebraukšu ala un iezis
Liela smilšakmens klints ar plašu nišu, kuras galā ir šaura, 7,6 m gara ala.
Ģendertu ala
Ap 27 metrus gara ala no kuras izplūst spēcīgs avots.
Āpša ala (Barsuko ola)
Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.