Bruņa ala

Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā.

Aunapieres ala

Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī.

Lielā Jaunapsīšu ala un avots

Lielākā no trim Jaunapsīšu alām – 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi.

Vidējā Jaunapsīšu ala un avots

Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ir 5,5 m gara vai garāka.

Malējā Jaunapsīšu ala un avots

Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi.

Vaidavas plaisala un Barona avots

Ap 15 metrus dziļa ala Sietiņu svītas smilšakmenī. Alai ir vertikālas plaisas forma, pat 10-12 metru dziļumā tā ir ap 5 m augsta.

Melnā ieža Mazā gaisa ala

Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums – 3,5 m. Līdzās atrodas otra ala.

Melnā ieža Lielā gaisa ala

Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums – 4,5-5 m. Līdzās atrodas otra ala.

Rozulas ala

Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī.

Kužu ala un avots

Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots.