Struņķu ala

Ap 14 metrus gara, izveidojusies Amatas svītas smilšakmenī.

Skaņkalnes Lībiešu Upurala

10,7 metrus gara ala Salacas krastā, zem pilskalna. Varbūtēja sena kulta vieta.

Hinni kanjona avots

Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas.

Govs ala un avots

Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.

Kropja kritene (Kruopio duobė)

Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.

Ģeologu kritene (Geologų duobė)

Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.

Lapsas ala (Lapės Ola)

Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.

Kļavu kritene (Klevų duobė)

6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.

Lieldienu kritene (Velykų duobė)

6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.

Ievas kritene (Ievos duobė) un ala

5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.