Pietraga Sarkano klinšu staburags
Staburags, kuru veido gruntsūdens, kas sūcas cauri Burtnieku svītas dolomītsmilšakmenim pie Sarkanajām klintīm. Kaļķiežu pārkare pār klinšu malu.
Jaunzemu staburags
Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.
Raunas Staburags
Populārākais staburags Latvijā, līdz 3,7 metrus augsts un 17 metrus plats avotkaļķu veidojums Raunas krastā.
Ķempju Staburags
Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases.
Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums)
Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu.
Septiņavotu Malējais kritums
Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe – neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš – krācīte.
Septiņavotu Augstais ūdenskritums
Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens.
Septiņavotu Augšējais ūdenskritums
Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes.
Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums
Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m.
Septiņavotu Lielais ūdenskritums
Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus.