Pietraga Sarkano klinšu staburags

Staburags, kuru veido gruntsūdens, kas sūcas cauri Burtnieku svītas dolomītsmilšakmenim pie Sarkanajām klintīm. Kaļķiežu pārkare pār klinšu malu.

Pietraga Sarkanās klintis

Ap 660 m garš un līdz 7 m augsts Burtnieku svītas smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegums. Vienas no krāšņākajām klintīm Latvijā.

Cēsu Svētavots un Svētavota ala

Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks.

Muižuļu dižakmens

Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem – tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums – 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts – 1913.16 IV.

Bertrāma sēravots (Bertrama avots)

Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos.

Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)

Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme – robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.

Rostu klinšu avotiņš

Mazs avotiņš, kurš iztek no sārtā Rostu klinšu smilšakmens.

Rostu niša

Ap 2,5 m plata un kādus 2 m dziļa niša Rostu klintīs, sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.

Rostu ala

Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.

Rostu klintis

Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots.