Simtēnu ala (Dzirnes ala)
Viena no neparastākajām alām Latvijā. Vairāk, kā 40 metrus garajā alā atklājējs Dzirne fiksēja varbūtēju cilvēku dzīves vietu.
Pazlaugas akmens
3,1 m garš akmens, kura virsmā salīdzinoši nesen iekaltas sešas bedrītes. Pie akmens agrāk tika ziedots.
Raunas Velnalas klintis
Ap 6 metrus augsti gaiša smilšakmens atsegumi iepretīm Tanīsa pilskalnam.
Raunas Velnala
Plaša, 13.6 m gara ala baltajos devona Sietiņu ieža smilšakmeņos. Cilvēku pārveidota, vairākkārt atrakta.
Šilales kūlis
Piektais lielākais dižakmens Lietuvā, akmens tilpums 77,41 m3. Pie akmens līdz 17. gadsimtam atradies pagānu templis.
Šilales pirmais dobumakmens
Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Akmens 15.-17.gs. varēja kalpot par kulta vietu.
Šilales otrais dobumakmens
Viens no diviem dobumakmeņiem pie milzīgā “Šilales kūļa”. Salīdzinoši mazāks akmens ar izteiksmīgu, iekaltu dobumu.
Kvēpenes Meža ala
Salīdzinoši neliela, ap 4 m gara, izteiksmīga ala Gaujas svītas smilšakmens atsegumā.
Hermas Kalna mūris
Augstākā smilšakmens klints Igaunijā. Visas kraujas augstums sasniedz 43 m, atseguma augstums – 19 m.
Stiglovas atsegumi
Vieni no retajiem klinšu atsegumiem Latgalē – līdz 3,5 m augsti Ogres svītas smilšakmens un aleirolītu atsegumi ap 500 m garā posmā.