Cēsu Svētavots un Svētavota ala

Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks.

Muižuļu dižakmens

Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem – tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums – 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts – 1913.16 IV.

Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)

Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme – robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.

Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons

Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.

Kraukļu aiza

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.

Luknes 2. bedrīšakmens

Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.

Luknes 1. bedrīšakmens

Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos – vēl viena.

Ventkalnu bedrīšakmens

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.

Kraukļu akmens

Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.

Černausku akmens

Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.