Rogāļu akmens

Rogāļu akmens. 2025. gada septembris.

Liels viborgīta – granīta paveida – bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m.

Cēsu Svētavots un Svētavota ala

Cēsu Svētavota ala, ieeja. 2025. gada septembris.

Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks.

Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)

Ķemeru robežakmens. 2025. gada oktobris.

Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme – robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.

Kraukļu aiza

Kraukļu aiza. 2024. gada jūnijs.

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.

Luknes 2. bedrīšakmens

Luknes 2. bedrīšakmens. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.

Luknes 1. bedrīšakmens

Luknes 1. bedrīšakmens. 2025. gada oktobris.

Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos – vēl viena.

Ventkalnu bedrīšakmens

Ventkalnu bedrīšakmens. 2025. gada septembris.

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.

Kraukļu akmens

Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.