Cēsu Svētavots un Svētavota ala

Cēsu Svētavota ala, ieeja. 2025. gada septembris.

Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks.

Ventkalnu bedrīšakmens

Ventkalnu bedrīšakmens. 2025. gada septembris.

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.

Kraukļu akmens

Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.

Černausku akmens

Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.

Meļķitāru Muldakmens

Meļķitāru Muldakmens. 2025. gada septembris.

Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.

Stupeļu pilskalna akmens

Stupeļu pilskalna akmens. 2008. gada aprīlis.

Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums – 6,8 metri.

Ančiņu Velna akmens

Ančiņu Velna akmens. 2024. gada novembris.

Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.