Tanīsa pilskalna ala
4,5 metrus gara ala vai mākslīgi veidota eja Tanīsa pilskalna ziemeļrietumu nogāzes baltā smilšakmens klintī.
Lielstraupes baznīcas krustakmens
Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus.
Seces Putraskroga kapu riņķa krusti
Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju.
Rakstu krustakmeņi
Divi krustakmeņi pie Rakstu senkapiem – viduslaiku piemiņas zīme ar trim krustiem un 18-19.gs. robežakmens ar krustu.
Iļāku alas
Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos.
Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons
Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.
Aknīstes Velnala (Radžupes ala)
Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
Vadakstes valdnieks
Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.
Rundāles pils
Izcilākā vēsturiskā pils Latvijā un Baltijā. Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, kas tika celta baroka stilā 1736.-1768. gadā. Pili ieskauj krāšņs dārzs.
Rīgas Doms
Lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Celta 1211. gadā, vēlāk paplašināta. Pašreizējais baroka tornis uzcelts 1775. gadā.