Arhitektūras brīnumi

Opuļu svētavots

Vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā. Senatnē, visdrīzāk, te bija veselības kulta vieta. Virs avota uzcelta kapela.

Lielākais riņķa krusts Latvijā, pārsteidzošā kārtā saglabājies kopš Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem.

4,5 metrus gara ala vai mākslīgi veidota eja Tanīsa pilskalna ziemeļrietumu nogāzes baltā smilšakmens klintī.

Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus.

Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju.

Divi krustakmeņi pie Rakstu senkapiem – viduslaiku piemiņas zīme ar trim krustiem un 18-19.gs. robežakmens ar krustu.

Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos.

Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.

Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.

Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.