Ramātu klintis

Salīdzinoši mazāk zināmās Ramātu klintis pieder pie diženākajām Gaujas klintīm un ir salīdzināmas ar blakus esošajām Ērģeļu klintīm.

Ramātu klintis atrodas vairākus simtus metru no Gaujas. Agrāk Gauja šeit ir plūdusi un tieši Gaujas straume ir radījusi šīs klintis, bet nu jau vismaz pāris gadsimtus upe ir atkāpusies un Ramātu klintis spoguļojas vecupē – senās Gaujas gabaliņā. Tiesa, palu laikā uzplūdušās Gaujas ūdens nereti plūst arī gar Ramātu klintīm.

Klinšu garums ir apmēram 450 metri (autora apsekojums) un kopējais klinšu sienas augstums – ap 17-20 metri. Klinšu centrālā daļa pieguļ vecupei un gar šo klinšu apakšu tā vienkārši noiet nevarēs – lielāko daļu ceļa nāksies peldēt vai iet pa ledu – tajos retajos brīžos, kad vecupe ir droši aizsalusi.

Ramātu klintīs esot astoņi avoti – šķiet, neviens no tiem gan nav izcils. Klintīs ir arī septiņas alas, taču neviena no tām nepārsniedz 10 metru garumu.

Slavenākā no Ramātu klinšu alām ir apmēram 8,5 metrus garā Spulgsūnas ala. Agrāk, 1978. gadā tajā lielā platībā auga alu spulgsūna (Schistostega pennata).

Nereti uzskata, ka spulgsūna tumsā spīd, tomēr tā nav: sūnas šūnas veido specifisku struktūru, kura spēj atstarot pat vāju gaismu, radot savdabīgu, gandrīz metāliski zaļas krāsas spīdumu. Skaisti! Kopš 1995. gada spulgsūna alā vairs nav redzēta, taču mūsdienās spulgsūna Latvijā ir atrodama diezgan daudzās vietās Vidzemē un Latgalē.

Tā kā Ramātu klintīm ir grūti piekļūt un gar tām nebrauc laivotāji, klintīs ir salīdzinoši mazāk grafiti. Vietām, šķiet, redzamas arī pavisam senas zīmes, lai gan, pagaidām nav zināmas metodes, kuras ļautu noteikt kaut cik precīzu smilšakmens grafiti vecumu.

Uz Ramātu klintīm nevajadzētu doties – tās tomēr atrodas privātīpašumā, šeit dzīvo ne mazums retu sugu dzīvnieku un augu un, galu galā, šeit nokļūt ir sarežģīti.

211 | 23-05-2025