Nebraukšu ala un iezis

Strīķupes kreisajā krastā, aptuveni pa vidu starp Stoķu klintīm un Kalējalu, atrodas vēl viens skaists dabas piemineklis – Nebraukšu iezis.

Šī klints pārsteidz ar savu lielumu – nākot no Stoķu klinšu puses, Strīķupes krasti pirms tam ir zemi, un nekas neliecina, ka drīz pavērsies iespaidīgs atsegums.

Tomēr te tas atklājas – līdz klints pakājei ved stāva taciņa, un lejup nonākot, paveras skats uz krāšņu smilšakmens sienu. Klinti abos galos apskalo Strīķupe, savukārt tās vidusdaļā, kad ūdens līmenis upē ir zemāks, izveidojas plašāka smilšu sēre.

Lielu daļu klints virsmas aizņem plaša niša – gandrīz visā platumā klints veido izteiktu pārkari virs tās. Pa smilšu sēri iespējams ieiet nišas dziļumā, kur redzams, ka tā turpinās kā šaura ala.

Klints, protams, bijusi zināma jau sen. Tā nosaukta Nebraukšu māju vārdā – klints atradusies Nebraukšu zemē, lai gan pašas mājas bijušas attālāk no upes, pie Vaidavas–Strīķu ceļa.

Lejpus klints agrāk pāri upei veda Nebraukšu laipas – mūsdienās tās vairs nav saglabājušās, lai gan meža ceļš līdz upei joprojām ir redzams. Pretējā krastā plešas plašāka pļava, aiz kuras sākas skaistais Šikoru mežs.

Alu klintī 1995. gada jūlijā atklāja Imants Jurģītis. Ieeja tajā ir ļoti šaura, taču dziļāk ala paplašinās, un griestu augstums pārsniedz vienu metru. Strīķupei pieplūstot, ala applūst, un tajā nonāk arī upes sanesas – koku zari, zāle un citi peldoši materiāli.

413 | 22-04-2026