Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↑ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Luknes 2. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.2 % | Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes. |
| Mērsraga Velna akmens | Latvija | Talsu novads | Mērsraga pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 19.2 % | Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri - virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta. |
| Vējupītes apakšējais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Krāces | 19.2 % | 0,8 metrus augsta un 4-6 metrus plata kāple Vējupītē kādus 33 metrus lejpus augšējam ūdenskritumam. |
| Vējupītes augšējais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Krāces | 19.2 % | 0,7 metrus augsta un 3-10 metrus plata kāple. Vējupīte šeit krīt pāri Amatas svītas lodīšu smilšakmenim. |
| Aunapieres ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 19.3 % | Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Harku ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 19.3 % | Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala. |
| Līču Augšala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 19.3 % | Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā. |
| Ramātu avotala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas, Avoti | 19.3 % | 8,3 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē. |
| Ramātu plaisa | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 19.3 % | Priekšpēdējā ala Ramātu klintīs - izteiksmīga plaisa augstajā klints sienā. 4 m dziļa. |
| Sateseles gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 19.3 % | Apmēram 1,7 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums Siguldā, Sateseles gravā. |
| Saulstaru iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 19.3 % | Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala. |
| Dančupītes ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 19.4 % | Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā. |
| Lieldienu kritene (Velykų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 19.4 % | 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās. |
| Rozentāla akmens | Latvija | Saldus novads | Saldus | Akmeņi | 19.4 % | Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās. |
| Mazrendas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 19.5 % | Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas. |
| Patiltes ala | Latvija | Siguldas novads | Inčukalna pagasts | Alas | 19.5 % | 18,3 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmeņos. Ala atrodas Rāmkalnu atpūtas parkā. |
| Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19.6 % | Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Ķempju Staburags | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Staburagi | 19.6 % | Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases. |
| Kalnasmīdu avoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 19.7 % | Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā. |
| Kļavu kritene (Klevų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.7 % | 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas. |
| Melnā ieža Mazā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 19.7 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 3,5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) | Latvija | Ķekavas novads | Daugmales pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 19.8 % | Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts. |
| Pazemes alas gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 19.8 % | Mazs, ap 1,8 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti vietā, kur agrāk sabruka Pazemes ala. |
| Ezerskolas Upurakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Nīcas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Mūsdienu kulta vieta - plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā. |
| Ģeologu kritene (Geologų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.9 % | Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas. |
| Rojas otrais Saules akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva. |
| Krauju ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 20 % | Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē. |
| Vidējā Laņģu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 20.1 % | Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa. |
| Aknīstes Velnala (Radžupes ala) | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Alas, Pazemes ejas | 20.2 % | Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā. |
| Hinni kanjona avots | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Alas, Avoti | 20.2 % | Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas. |
| Septiņavotu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 20.3 % | Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens. |
| Vilces lielais atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.4 % | Mūru svītas iežu atsegums Vilces labajā krastā. Šis ir lielākais atsegums Vilces krastos, līdz 3 metrus augsts. |
| Dūkupju ūdenskritums (krāce) | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Otaņķu pagasts | Krāces | 20.5 % | Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas. |
| Kraukļu ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 20.5 % | 5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots. |
| Lapsiņu akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 20.5 % | Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums - 11 kubikmetri. |
| Kaļļu avoti | Latvija | Cēsu novads | Amatas pagasts | Avoti | 20.6 % | Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā. |
| Lapsas ala (Lapės Ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 20.6 % | Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi. |
| Lojas plaisala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.7 % | 5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa. |
| Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 20.7 % | 0,6 m un 0,85 m augstas ūdenskrituma kāples ap 15-20 metrus viena no otras. Ūdens krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. |
| Makšinavas atsegumi pie Silabirzēm | Latvija | Balvu novads | Vīksnas pagasts | Klintis | 20.8 % | Ainaviski, nelieli, līdz 1,2 m augsti smilšakmens atsegumi. |
| Seces Putraskroga kapu riņķa krusti | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukle | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 20.8 % | Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju. |
| Billes krāce | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 20.9 % | Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis. |
| Braslas Baltais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 20.9 % | Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim. |
| Melnā ieža Lielā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.9 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 4,5-5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Rukūzes atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.9 % | Līdz 2 m augsts un ap 10 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. |
| Glāžšķūņa Garais ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Ogresgala pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta. |
| Jušu gravas ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats. |
| Rostu ala | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Alas | 21 % | Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī. |
| Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens) | Latvija | Mārupes novads | Salas pagasts (Mārupe) | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.1 % | Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju. |
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
