Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↑ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Markuzu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 24.5 % | Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš. |
| Nīzeres sēravots | Latvija | Bauskas novads | Stelpes pagasts | Sēravoti | 24.5 % | Viens no jaudīgākajiem avotiem Latvijā - no tā izplūst ap 40 l sērūdens sekundē. Līdzās Stelpes minerālūdens ieguves vieta. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Trejrumbiņa | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā. |
| Vanderu ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 24.5 % | 10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars. |
| Kalnavēnu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Sēravoti | 24.6 % | Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Černausku akmens | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.7 % | Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā. |
| Griķu ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 24.7 % | Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī. |
| Kallastes smilšakmens atsegumi | Igaunija | Tartu apriņķis | Peipsiēres pagasts | Klintis | 24.7 % | Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri. |
| Mazās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Izteiksmīgs, 4,5 m augsts ūdenskritums ar vienu pakāpi, plūst daļu no gada. Mazās Kautraka gravas sākums. |
| Vahikila ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m. |
| Vizlas lejteces krāces | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Krāces | 24.7 % | Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta. |
| Miglas iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24.8 % | Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus. |
| Saules ūdenskritums | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Ūdenskritumi | 24.8 % | Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums. |
| Vadakstes valdnieks | Latvija | Saldus novads | Ezeres pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Pieminekļi | 24.8 % | Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei. |
| Velna kalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 24.8 % | Akmeņu krāvums - sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti. |
| Cepļa dolomīta atsegums | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Klintis | 25 % | Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam. |
| Pitragupes krastu atsegumi | Latvija | Talsu novads | Kolkas pagasts | Klintis | 25 % | Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā. |
| Vizuļu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 25 % | Avota veidots ūdenskritums ar divām pakāpēm, kuras ir 1 m un 3,4 m augstas. |
| Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 25.1 % | Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā. |
| Ziedleju ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Inčukalna pagasts | Ūdenskritumi | 25.1 % | Gleznains ūdenskritums, kas krīt pāri sārtām smilšakmens klintīm 3,7 m augstu un 0,3-0,5 m platumā. |
| Sproģu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Embūtes pagasts | Avoti | 25.2 % | Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni. |
| Valdātu rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 25.2 % | Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 - 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats. |
| Vidagas atsegumi | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Klintis | 25.2 % | Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos. |
| Ausjutišķu konglomerāts | Lietuva | Viļņas apriņķis | Elektrēnu rajons | Akmeņi, Klintis | 25.4 % | Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā. |
| Apakšējais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 25.5 % | Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem. |
| Kapsēdes Rudais akmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 25.5 % | Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes. |
| Virsaišu ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 25.6 % | Apmēram 1,7 m augsts un līdz 4 m plats ūdenskritums. |
| Zviedrgrāvja ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Krāces | 25.6 % | Apmēram 0,85 m augsts un līdz 2 m plats ūdenskritums (krāce), kas krīt pāri krāsainiem iežiem. Atrodas dabas liegumā. |
| Ciskādu apse | Latvija | Rēzeknes novads | Sakstagala pagasts | Koki | 25.7 % | Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m. |
| Līču aiza un ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Kanjoni un aizas | 25.7 % | Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala. |
| Spulgsūnas ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 25.7 % | 8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens. |
| Laņģu niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 25.8 % | Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata. |
| Atsegums pie Mazplūčiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 25.9 % | Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā. |
| Ķiparu kaskāde | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 25.9 % | Ūdenskritums ar diviem pakāpieniem, kuru kopējais augstums ir 8,3 m. Ūdenskritums ir sezonāls, ziemā veidojas lieli leduskritumi. |
| Bezdibeņa avota ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 26.1 % | Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš. |
| Odziņu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.2 % | Dižakmens un kultūrvēsturiskais akmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas 6-9 bedrītes. 16 kubikmetrus lielais akmens ir pārvietots uz tagadējo vietu 2013. gadā. |
| Rogāļu akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 26.2 % | Liels viborgīta - granīta paveida - bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m. |
| Vecmelderu avoti | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Avoti | 26.2 % | Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens. |
| Bruņa ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Ģeogrāfiskie rekordi | 26.3 % | Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā. |
| Gulbju iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 26.3 % | Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas. |
| Nāružas Velna grāvis | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 26.3 % | Kādus 60 metrus garas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. Upe šeit krīt par 4-5 metriem. |
| Jodupītes Lielais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Lielākais no diviem Jodupītes ūdenskritumiem. Tā augstums ir ap 2,6 m un platums līdz 2,2 m. |
| Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru. |
| Līņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Klintis | 26.4 % | Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi. |
| Stupeļu pilskalna akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Rites pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.4 % | Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri. |
| Āžu stāvakmens | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 26.6 % | 1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs - senatnē stāvus novietots akmens. |
