Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ↓ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens) | Latvija | Mārupes novads | Salas pagasts (Mārupe) | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.1 % | Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju. |
| Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons | Latvija | Jūrmala | Pieminekļi, Sēravoti | 33.4 % | Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra. | |
| Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Ķempju Staburags | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Staburagi | 19.6 % | Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases. |
| Ķintu aka | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Cīravas pagasts | Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves | 40.8 % | Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā - aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram. |
| Ķiparu kaskāde | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 25.9 % | Ūdenskritums ar diviem pakāpieniem, kuru kopējais augstums ir 8,3 m. Ūdenskritums ir sezonāls, ziemā veidojas lieli leduskritumi. |
| Krāčavots Laņģu klintīs | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti, Kanjoni un aizas | 28.5 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu. |
| Krauju ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 20 % | Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē. |
| Kraukļakmens avots | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku. |
| Kraukļu aiza | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas | 29.7 % | Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē - ala. |
| Kraukļu akmens | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 21.3 % | Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3. |
| Kraukļu ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 20.5 % | 5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots. |
| Krauļukalna ala | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Alas | 17.4 % | Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru. |
| Krauļukalna pirmais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.2 % | Ap 6-7 metrus augsts, nelielas tērcītes veidots ūdenskritums, kas vertikāli krīt tieši Braslā. |
| Krievupes krācīte | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 8.4 % | 0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē. |
| Kubeseles ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas, Nostāstu vietas | 29 % | Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas. |
| Kuiķules skolas ūdenskritums | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Ūdenskritumi | 22.5 % | 2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti. |
| Kulšenu avots | Latvija | Bauskas novads | Vecsaules pagasts | Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi | 28.1 % | Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens. |
| Kuprainīša avotiņš | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Avoti | 15.7 % | Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas. |
| Ķurbju klintis | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.8 % | Līdz 3,5 m augsti Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegumi Svētes labajā krastā. Ap 170 m garas klintis, ar pārtraukumiem. |
| Kužu ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 24 % | Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots. |
| Langsēdes klintis | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.9 % | Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži. |
| Laņģu klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 32.5 % | Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala. |
| Laņģu niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 25.8 % | Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata. |
| Lapsiņu akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 20.5 % | Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums - 11 kubikmetri. |
| Laupītāju ala un Māras avotiņš | Latvija | Talsu novads | Ģibuļu pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 22.6 % | 11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības. |
| Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām) | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 22.4 % | Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži. |
| Lēpenieku ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 24.4 % | Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim. |
| Līču aiza un ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Kanjoni un aizas | 25.7 % | Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala. |
| Līču aizas Gaisa ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 18.5 % | Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas. |
| Līču Augšala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 19.3 % | Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā. |
| Līču klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Ūdenskritumi | 13.2 % | Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums - 4,7 m. |
| Līču klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 37.6 % | Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas. |
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Lielā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 23.3 % | Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Lielais Lauču akmens | Latvija | Limbažu novads | Skultes pagasts | Akmeņi | 28 % | Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus. |
| Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 13.4 % | Ap 3,5-4 metrus augsts ūdenskritums, kas izplūst kā avots no alas. Plūst tikai dažas nedēļas gadā. |
| Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 12.5 % | Ūdenskritums, kura augstums pirms dažiem gadu desmitiem bija ap 5,5 m, tam bija trīs kaskādes. Tagad pārveidojies un nav vairs tik izteikts. |
| Lielās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 23.4 % | Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums. |
| Lielmātes avotiņš | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Avoti | 16.6 % | Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš. |
| Lielstraupes baznīcas krustakmens | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.8 % | Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Līgatnes Paparžu grava | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Kanjoni un aizas | 23.1 % | Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš. |
| Līgoņu ala | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Alas | 24.2 % | 16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
