Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↓ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 25.1 % | Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā. |
| Ziedleju ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Inčukalna pagasts | Ūdenskritumi | 25.1 % | Gleznains ūdenskritums, kas krīt pāri sārtām smilšakmens klintīm 3,7 m augstu un 0,3-0,5 m platumā. |
| Cepļa dolomīta atsegums | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Klintis | 25 % | Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam. |
| Pitragupes krastu atsegumi | Latvija | Talsu novads | Kolkas pagasts | Klintis | 25 % | Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā. |
| Vizuļu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 25 % | Avota veidots ūdenskritums ar divām pakāpēm, kuras ir 1 m un 3,4 m augstas. |
| Miglas iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24.8 % | Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus. |
| Saules ūdenskritums | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Ūdenskritumi | 24.8 % | Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums. |
| Vadakstes valdnieks | Latvija | Saldus novads | Ezeres pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Pieminekļi | 24.8 % | Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei. |
| Velna kalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 24.8 % | Akmeņu krāvums - sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti. |
| Černausku akmens | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.7 % | Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā. |
| Griķu ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 24.7 % | Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī. |
| Kallastes smilšakmens atsegumi | Igaunija | Tartu apriņķis | Peipsiēres pagasts | Klintis | 24.7 % | Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri. |
| Mazās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Izteiksmīgs, 4,5 m augsts ūdenskritums ar vienu pakāpi, plūst daļu no gada. Mazās Kautraka gravas sākums. |
| Vahikila ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m. |
| Vizlas lejteces krāces | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Krāces | 24.7 % | Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta. |
| Kalnavēnu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Sēravoti | 24.6 % | Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Ančiņu Velna akmens | Latvija | Ogres novads | Lauberes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.5 % | Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām. |
| Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Markuzu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 24.5 % | Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš. |
| Nīzeres sēravots | Latvija | Bauskas novads | Stelpes pagasts | Sēravoti | 24.5 % | Viens no jaudīgākajiem avotiem Latvijā - no tā izplūst ap 40 l sērūdens sekundē. Līdzās Stelpes minerālūdens ieguves vieta. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Trejrumbiņa | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā. |
| Vanderu ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 24.5 % | 10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars. |
| Lēpenieku ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 24.4 % | Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim. |
| Elkuzemes Zaļā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 24.3 % | Meliorācijas darbu laikā tapis kāpjošs avots, kurš ir izveidojis dīķīti ar dzidru ūdeni. |
| Iecavas Dievdārziņa klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 24.2 % | Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā. |
| Līgoņu ala | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Alas | 24.2 % | 16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī. |
| Ūdenskritums Zvīguļu klintīs | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Ūdenskritumi | 24.2 % | Ūdenskritums, kas pāri koši sārtai klintij no aptuveni 3-4 metru augstuma krīt tieši Salacā. Ūdens tajā plūst dažas nedēļas gadā. |
| Jaunvilku ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Krāces | 24.1 % | Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala. |
| Bornsmindes dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Klintis | 24 % | Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā. |
| Grūbes dolomīta atsegums | Latvija | Smiltenes novads | Apes pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas. |
| Kužu ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 24 % | Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots. |
| Vāļu Lielā ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti | 24 % | Skaista 5,3 m gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots. |
| Varavīksnes iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas kreisā krasta augšmalā. Līdz 3,5 m augsts, atsedzas ap 320 m garā posmā. |
| Sildruvu ūdenskritums | Latvija | Ventspils novads | Zlēku pagasts | Ūdenskritumi | 23.9 % | Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē. |
| Kārdūžkalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 23.8 % | Izteiksmīga kalva - dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka. |
| Ķurbju klintis | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.8 % | Līdz 3,5 m augsti Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegumi Svētes labajā krastā. Ap 170 m garas klintis, ar pārtraukumiem. |
| Saleveres Silmaallikas avots un ūdenskritums | Igaunija | Pērnavas apriņķis | Lēnerannas pagasts | Avoti, Kulta vietas, Ūdenskritumi | 23.8 % | Avots Salumegi kaļķakmens klints pakājē, veido ap 2 metrus augstu ūdenskritumu. Avota ūdenim agrāk piedēvēja ārstnieciskas spējas. |
| Skaņkalnes Lībiešu Upurala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Kulta vietas | 23.8 % | 10,7 metrus gara ala Salacas krastā, zem pilskalna. Varbūtēja sena kulta vieta. |
| Gurovas atsegumi | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Klintis | 23.7 % | Vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi 1,3 km garā posmā. Līdz 4 m augstas klintis. |
| Meriones avots un klints | Igaunija | Pelvas apriņķis | Kanepi pagasts | Avoti, Klintis, Nostāstu vietas | 23.7 % | Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta. |
| Pastamuižas Velnakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Kokneses pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.7 % | Divi ainaviski, lieli akmeņi pie Daugavas. Atbilstoši teiksmām, šis ir viens, pāršķelts akmens, lai gan realitātē, visdrīzāk, divi dažādi akmeņi. |
| Ģendertu ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 23.5 % | Ap 27 metrus gara ala no kuras izplūst spēcīgs avots. |
| Loša atsegumi | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Klintis | 23.5 % | Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā. |
| Bedrīšakmens Igaunijas Nacionālajā muzejā | Igaunija | Tartu apriņķis | Tartu pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.4 % | Ceļu būves darbos atrasts bedrīšakmens, kas kopš 1994. gada atrodas muzejā, tagad novietots muzeja ekspozīcijā. |
| Kalamecu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Krāces | 23.4 % | Ap 0,6 m augsta un līdz 4.6 m plata krāce uz Pļaviņu svītas dolomītiem nomaļā gravā. Lejpus krācei ir līdzīga augstuma kāples. |
| Lielās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 23.4 % | Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums. |
| Žagatu klints | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Klintis | 23.4 % | Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis. |
