Atrasti: 424
| Nosaukums ↓ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Lielās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 23.4 % | Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums. |
| Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 12.5 % | Ūdenskritums, kura augstums pirms dažiem gadu desmitiem bija ap 5,5 m, tam bija trīs kaskādes. Tagad pārveidojies un nav vairs tik izteikts. |
| Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 13.4 % | Ap 3,5-4 metrus augsts ūdenskritums, kas izplūst kā avots no alas. Plūst tikai dažas nedēļas gadā. |
| Lielā Taevaskoda | Igaunija | Pelvas apriņķis | Pelvas pagasts | Klintis, Kulta vietas | 43.9 % | Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā - līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Lielā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 23.3 % | Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Lielstraupes baznīcas krustakmens | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.8 % | Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus. |
| Lielmātes avotiņš | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Avoti | 16.6 % | Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš. |
| Lieldienu kritene (Velykų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 19.4 % | 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Lielais Lauču akmens | Latvija | Limbažu novads | Skultes pagasts | Akmeņi | 28 % | Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus. |
| Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām) | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 22.4 % | Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži. |
| Laņģu niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 25.8 % | Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata. |
| Laņģu klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 32.5 % | Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala. |
| Laupītāju ala un Māras avotiņš | Latvija | Talsu novads | Ģibuļu pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 22.6 % | 11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības. |
| Lapsiņu akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 20.5 % | Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums - 11 kubikmetri. |
| Lapsas ala (Lapės Ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 20.6 % | Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi. |
| Langsēdes klintis | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.9 % | Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži. |
| Langevojas ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Sillamē | Ūdenskritumi | 23.1 % | Apmēram 5 metrus augsts ūdenskritums pie Sillamē pilsētas, izveidojies uz ordovika kaļķakmens slāņiem. |
| Kļavu kritene (Klevų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.7 % | 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas. |
| Kārļu gravas ūdenskritumiņš | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 12.7 % | Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei. |
| Kārdūžkalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 23.8 % | Izteiksmīga kalva - dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka. |
| Kāli meteorīta krāteri | Igaunija | Sāremā apriņķis | Sāremā pagasts | Kulta vietas, Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 54.8 % | Salīdzinoši jauni (7 600 – 4 000 gadi), labi saglabājušies meteorīta krāteri. Lielākā krātera diametrs ir 110 m, tajā atrodas ezers. Nostāstu vieta. |
| Kužu ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 24 % | Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots. |
| Kuprainīša avotiņš | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Avoti | 15.7 % | Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas. |
| Kulšenu avots | Latvija | Bauskas novads | Vecsaules pagasts | Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi | 28.1 % | Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens. |
| Kuiķules skolas ūdenskritums | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Ūdenskritumi | 22.5 % | 2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti. |
| Kubeseles ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas, Nostāstu vietas | 29 % | Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas. |
| Krāčavots Laņģu klintīs | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti, Kanjoni un aizas | 28.5 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu. |
| Kropja kritene (Kruopio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 15 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Krievupes krācīte | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 8.4 % | 0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē. |
| Krauļukalna pirmais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.2 % | Ap 6-7 metrus augsts, nelielas tērcītes veidots ūdenskritums, kas vertikāli krīt tieši Braslā. |
| Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Krauļukalna ala | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Alas | 17.4 % | Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus. |
| Kraukļu ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 20.5 % | 5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots. |
| Kraukļu akmens | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 21.3 % | Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3. |
| Kraukļu aiza | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas | 29.7 % | Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē - ala. |
| Kraukļakmens avots | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku. |
| Krauju ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 20 % | Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē. |
| Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums) | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 29.5 % | Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. |
| Kirkilu karsta ezeri | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 31.1 % | Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš. |
| Keilas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 44.3 % | Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats. |
| Kaņepu ozols | Latvija | Valmieras novads | Jērcēnu pagasts | Koki | 34.4 % | Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m. |
| Kaļļu avoti | Latvija | Cēsu novads | Amatas pagasts | Avoti | 20.6 % | Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā. |
| Kazu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 17.6 % | Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Karves ala (Govs ala) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 29.6 % | 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. |
| Kapsēdes Rudais akmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 25.5 % | Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes. |
