Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ↓ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 29.6 % | Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā. |
| Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 14.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m. |
| Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 15.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m. |
| Ērģeļu klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | 7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu. |
| Ērģeļu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 37.4 % | Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā. |
| Griķu ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 24.7 % | Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī. |
| Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas. |
| Grūbas ceturtais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19 % | Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Grūbas otrais ūdenskritums (krāce) | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 11.5 % | Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats. |
| Grūbas pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 17.4 % | Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats. |
| Gulbju avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 16.4 % | Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam. |
| Gulbju iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 26.3 % | Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas. |
| Iļāku alas | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Pazemes ejas | 17.8 % | Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Īļaku iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 120 metrus garš un līdz 5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas augšmalā. |
| Īļaku Svētavots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 18.8 % | Sena kulta vieta - avots stāvajā Amatas labajā krastā pirms Īļaku ieža. |
| Jaunā Kalējala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.7 % | 5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas. |
| Jaunpils ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 28.9 % | Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera. |
| Kalējala (Kalēja ala) | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 28.5 % | Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Kalējiezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.5 % | Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta. |
| Kaļļu avoti | Latvija | Cēsu novads | Amatas pagasts | Avoti | 20.6 % | Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā. |
| Kalnasmīdu avoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 19.7 % | Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā. |
| Kārļu gravas ūdenskritumiņš | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 12.7 % | Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei. |
| Kazu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 17.6 % | Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Ķempju Staburags | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Staburagi | 19.6 % | Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases. |
| Krāčavots Laņģu klintīs | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti, Kanjoni un aizas | 28.5 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu. |
| Krauļukalna ala | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Alas | 17.4 % | Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Laņģu klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 32.5 % | Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala. |
| Laņģu niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 25.8 % | Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata. |
| Līču aiza un ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Kanjoni un aizas | 25.7 % | Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala. |
| Līču aizas Gaisa ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 18.5 % | Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas. |
| Līču Augšala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 19.3 % | Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā. |
| Līču klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Ūdenskritumi | 13.2 % | Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums - 4,7 m. |
| Līču klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 37.6 % | Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas. |
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Lielā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 23.3 % | Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Lielstraupes baznīcas krustakmens | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.8 % | Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus. |
| Līgatnes Paparžu grava | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Kanjoni un aizas | 23.1 % | Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš. |
| Līgoņu ala | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Alas | 24.2 % | 16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu avots | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Avoti | 18.1 % | Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā. |
| Līņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Klintis | 26.4 % | Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi. |
| Lodes bruņuzivju iegula | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Pārakmeņojumu atradnes | 32.6 % | Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos. |
