Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↓ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Laupītāju ala un Māras avotiņš | Latvija | Talsu novads | Ģibuļu pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 22.6 % | 11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības. |
| Staišu ozols | Latvija | Valmieras novads | Ēveles pagasts | Koki | 30.5 % | Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m. |
| Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas) | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 27 % | Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. |
| Brāžu krāces | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 30.2 % | Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei. |
| Nāružas Velna grāvis | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 26.3 % | Kādus 60 metrus garas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. Upe šeit krīt par 4-5 metriem. |
| Sildruvu ūdenskritums | Latvija | Ventspils novads | Zlēku pagasts | Ūdenskritumi | 23.9 % | Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē. |
| Bukupes ūdenskritums (krāces) | Latvija | Saldus novads | Zirņu pagasts | Krāces | 19.1 % | Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti. |
| Griķu ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 24.7 % | Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī. |
| Jaunpils ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 28.9 % | Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera. |
| Stelmužes ozols | Lietuva | Utenas apriņķis | Zarasu rajons | Koki | 35.5 % | Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014). |
| Jaunzemju Velna nags | Latvija | Aizkraukles novads | Zalves pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.7 % | Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta. |
| Rohunēmes akmens | Igaunija | Harju apriņķis | Vīmsi pagasts | Akmeņi | 32.8 % | Piektais vai sestais lielākais akmens Igaunijā. Akmens augstums - 6,6 metri, tilpums - ap 397 kubikmetri. Ainavisks un ļoti iespaidīgs. |
| Makšinavas atsegumi pie Silabirzēm | Latvija | Balvu novads | Vīksnas pagasts | Klintis | 20.8 % | Ainaviski, nelieli, līdz 1,2 m augsti smilšakmens atsegumi. |
| Omiķu gravas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Vārmes pagasts | Ūdenskritumi | 27.5 % | Apmēram 3,5 m augsts ūdenskritums, kurš ir atsedzis augšdevona Mūru svītas dolomītu un smilšakmeni. |
| Viļņas Svētās Annas baznīca | Lietuva | Viļņas apriņķis | Viļņa | Baznīcas | 57.8 % | Gandrīz unikāla gotikas stilā 1495. - 1500. gadā celta baznīca. Baznīcai ir grezna ķieģeļu fasāde. |
| Ehalkivi akmens | Igaunija | Rietumviru apriņķis | Viru-Nigulas pagasts | Akmeņi | 42.5 % | Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums - 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta. |
| Vidagas atsegumi | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Klintis | 25.2 % | Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos. |
| Vizlas lejteces krāces | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Krāces | 24.7 % | Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta. |
| Žagatu klints | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Klintis | 23.4 % | Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis. |
| Žākļu dižakmens (Vizlas Lielais akmens) | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Akmeņi | 27.6 % | Liels laukakmens Vizlas upes labajā krastā, 3,4 m augsts. |
| Ankšu vītols | Latvija | Valmieras novads | Vilpulkas pagasts | Koki | 21.6 % | Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m. |
| Atsegums pie Terēniem | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 16.1 % | Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Ķurbju klintis | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.8 % | Līdz 3,5 m augsti Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegumi Svētes labajā krastā. Ap 170 m garas klintis, ar pārtraukumiem. |
| Lielmātes avotiņš | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Avoti | 16.6 % | Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš. |
| Nāriņas klints Vilcē | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 18.6 % | Līdz 1 m augsts un ap 15 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. Nostāstu vieta. |
| Rukūzes atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.9 % | Līdz 2 m augsts un ap 10 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. |
| Svētes atsegums pie Cielaviņām | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.3 % | Ap 2 m augsts un ap 20 m garš Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Vilces dzirnavu atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 14.8 % | Necils dolomītu atsegums lejpus ūdensdzirnavu dambim. Klintis ir līdz 1 m augstas, atsedzas ap 15 m garā posmā. |
| Vilces lielais atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.4 % | Mūru svītas iežu atsegums Vilces labajā krastā. Šis ir lielākais atsegums Vilces krastos, līdz 3 metrus augsts. |
| Ilumetsas meteorītu krāteri | Igaunija | Veru apriņķis | Veru pagasts | Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 30.2 % | Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu. |
| Kulšenu avots | Latvija | Bauskas novads | Vecsaules pagasts | Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi | 28.1 % | Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens. |
| Vilciņu ozols | Latvija | Smiltenes novads | Variņu pagasts | Koki | 27.4 % | Milzīgs ozols, kura apkārtmērs ir 8,45 m. Koks ir cietis no zibens un zaudējis daļu no vainaga. |
| Slepkavakmens Slepkavkalvā | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 27.8 % | Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta. |
| Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens) | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30 % | Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums - 80 m3, augstums - 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta. |
| Rietekļa paeglis | Latvija | Valmieras novads | Valmieras pagasts | Bioloģijas rekordi, Koki | 37.9 % | Viens no neparastākajiem un skaistākajiem kokiem Latvijā. Lielākais kadiķis Latvijā, apkārtmērs 3,33 m. |
| Sasmakas Elku liepa | Latvija | Talsu novads | Valdemārpils | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.1 % | Lielākā liepa Latvijā: tās apkārtmērs ir 8,65 m. |
| Elkuzemes Zaļā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 24.3 % | Meliorācijas darbu laikā tapis kāpjošs avots, kurš ir izveidojis dīķīti ar dzidru ūdeni. |
| Elkuzemes Zilā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 31.2 % | Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs. |
| Rītiņu avoti | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 10.2 % | Krītošu avotu grupa, kura veido strautu. |
| Vagaru avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 15.9 % | Neliels avots, kas izveidojis dzidru avota dīķi. |
| Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 29.6 % | Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā. |
| Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri. |
| Kužu ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 24 % | Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots. |
| Vaidavas muižas Veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Avoti, Kulta vietas | 16.8 % | Neliels avotiņš, kas iztek no Sietiņu ieža smilšakmens. Avots tek uz austrumiem, tādēļ tas ir ticis uzskatīts par īpašu. |
| Vaidavas plaisala un Barona avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 27.9 % | Ap 15 metrus dziļa ala Sietiņu svītas smilšakmenī. Alai ir vertikālas plaisas forma, pat 10-12 metru dziļumā tā ir ap 5 m augsta. |
| Apakšējais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 25.5 % | Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Aluojas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas. |
| Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums) | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 29.5 % | Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. |
| Valastes ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 42.1 % | Augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. Parasti tas ir 26-28 m augsts, taču var sasniegt 30 metru augstumu. |
