Struņķu kaskāde

Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes – 1,1 un ap 1,2 m augstas.

Krāčavots Laņģu klintīs

Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.

Bezdibeņa avota ala

Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš.

Kaļļu avoti

Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā.

Līgoņu ala

16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī.

Kalnasmīdu avoti

Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā.

Līgatnes Paparžu grava

Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš.

Līču klinšu ūdenskritums

Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums – 4,7 m.

Kārļu gravas ūdenskritumiņš

Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei.

Ķempju Staburags

Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases.