Lieldienu kritene (Velykų duobė)

6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala

5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė)

Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Āpša ala (Barsuko ola)

Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga)

Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums – ap 130 m.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)

Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Velnapils klints (Velniapilio uola)

Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos.
Kadaru bedrīšakmens (Kadarų akmuo)

Neparasts kultūrvēsturiskais akmens. 6,7 m garajā dižakmenī ir iekaltas ap 30 bedrītes un vairāki simboli.
Žagares oss

Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei.
Smardones avots

Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
