Wondermondo
Maršruti
Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Maršruti

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Pasaule Pamatdati

Sākuma punkti
A. Melturu tilts: 57.22188 Z 25.23594 A


B. Kārļu zivjaudzētava: 57.23689 Z 25.20053 A

Takas garums
7 km (abos virzienos) vai 3,4 km (vienā virzienā, pa kraujas augšmalu)
Gājiena ilgums
2-3 stundas (abos virzienos)
Kā organizēt un kā ģērbties?
Abos takas galos ir nelielas autostāvvietas.
Ja abos takas galos ir iespēja novietot transportlīdzekļus, šo taku var iziet tikai vienā virzienā. Tomēr ļoti skaists ir arī gājiens abos virzienos — vienā virzienā ejot pa kraujas augšmalu, bet otrā — pa apakšmalu, tuvāk upei.
Taka ieteicama laikā, kad kokiem nav lapu — tad varēs redzēt daudz vairāk un tālāk. Pelēka, šķietami drūma rudens diena? Brauciet šurp!
Taka pārsvarā nav labiekārtota un var būt dubļaina, tomēr pietiks ar parastu pārgājiena apģērbu. Vietām tā sazarojas, un ne vienmēr ir viegli orientēties un izvēlēties pareizo ceļu. Ir varianti, kas uzved uz Īļaku ieža un Dolomītu kraujas pakāji — skati šeit ir iespaidīgi, tomēr kraujas ir bīstamas: bieži notiek nogruvumi, takas krauju pakājē izzūd (t. i., tās pārklātas ar neseniem nogruvumiem), un tad ceļš jāturpina, laužoties cauri krūmiem.
Pretējā — kreisajā — upes krastā takas nav. No Melturu tilta gar upes kreiso krastu var iet līdz Melturu ieža sākumam — ainaviskam balta smilšakmens atsegumam; aiz tā taka izzūd.

Pasaule Apraksts

Amatas brīnumi starp Melturiem un Kārļiem.
Ģeoloģiskie pieminekļi Amatas krastos starp Melturiem un Kārļiem. / Gatis Pāvils, izmantojot LĢIA karšu pamatni CC BY-SA 4.0

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Te Amatas ieleja izgrauzusies cauri Pļaviņu svītas dolomītiem un sasniedz Amatas svītas smilšakmeņus. Dolomīta klintis un dziļā upes ieleja veido Latvijai neierastu ainavu.

Amatas krasti šajā posmā strauji mainās — pirms 50–60 gadiem Melānija Vanaga aprakstījusi vienus iežus, bet tagad viss izskatās citādi. Šeit turpinās klinšu nogruvumi, un attiecīgi vietām (t. i., noejot no takām) ir bīstami atrasties.

Vasarā, kad krāšņais Amatas ielejas mežs ir sazaļojis, no takas gandrīz neko nevar redzēt — taču arī tad gājiens šeit ir ļoti skaists. Toties vēlā rudenī vai agrā pavasarī no takas, jo īpaši no Dolomītu kraujas augšmalas, paveras krāšņi skati.

Daļu no šeit aprakstītajiem ģeoloģiskajiem dabas brīnumiem no takas nevar redzēt pat tad, kad kokiem nav lapu. Lai tos visus sasniegtu, nāktos veltīt visu dienu vai pat vēl ilgāku laiku. Taču ir patīkama apziņa, ka līdzās redzamajam dabas krāšņumam ir vēl un vēl daudz atklājama.

Šeit uzskaitīta lielākā daļa Amatas takas ģeoloģisko pieminekļu starp Melturiem un Kārļiem — arī tie, kurus no takas noteikti nevarēs redzēt. Katrai no šīm vietām atsevišķi norādīta pieejamība.


1. Avots pie Melturiem

Avots pie Melturiem. 2025. gada novembris.
Avots pie Melturiem. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Necilākais no šeit aprakstītajiem objektiem – labiekārtots avotiņš šosejas malā.

Pieejamība no takas: No Amatas takas nav pieejams, tomēr var piekļūt pa takām pretējā krastā.


2. Īļaku Svētavots

Īļaku svētavots. 2026. gada februāris.
Īļaku svētavots. 2026. gada februāris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Labiekārtots avots kraujas pamatnē. Senatnē avota ūdenī esot svētīti gan laulātie pāri, gan jaundzimušie.

Pieejamība no takas: Šeit nelielā posmā Amatas takai ir trīs varianti – pa kraujas augšmalu, gar upi un – vidējais. Avots ir atrodams un labi pieejams, ejot pa vidējo.


3. Melturu iezis

Melturu ieža Amatas svītas dolomītsmilšakmens no pretējā krasta. 2024. gada decembris.
Melturu ieža Amatas svītas dolomītsmilšakmens no pretējā krasta. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pirmais lielais klinšu atsegums Amatas krastos. Iezim ir divi ļoti atšķirīgi stāvi – pie Amatas upes atrodas gaiša dolomītsmilšakmens klints bet kraujas augšmalā – Pļaviņu svītas dolomīti.

Pieejamība no takas: Atrodas pretējā Amatas krastā, taču ir labi saskatāms no takas, kura ved gar upi.


4. Īļaku iezis

Īļaku iezis. 2024. gada decembris.
Īļaku iezis. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līdz 5 metrus augsts un ap 120 m garš Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. No augšmalas paveras skaisti skati.

Pieejamība no takas: Ejot gar upi vai pa kraujas augšmalu, klinti var neieraudzīt. Tomēr uz klints sienu no lejpuses ved mazāk iestaigātas takas.


5. Vizuļu iezis

Vizuļu iezis, priekšplānā - ūdenskritums. 2024. gada decembris.
Vizuļu iezis, priekšplānā – ūdenskritums. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Krāšņs atsegums. Šeit lieliski redzams Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens iežu kontakts. Dažreiz ziemā ūdens, kas izplūst no slāņu robežas, veido iespaidīgus leduskritumus.

Pieejamība no takas: Labi apskatāms no pretējā krasta, no takas, kura ved gar upes krastu. Šeit no takas līdz upei ved īss takas atzars.


6. Vizuļu ieža ūdenskritums

Vizuļu ieža ūdenskritums, apakšējā pakāpe. 2025. gada novembris.
Vizuļu ieža ūdenskritums, apakšējā pakāpe. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Spēcīga avota veidots ūdenskritums. Avots izplūst no Pļaviņu svītas apakšējās daļas, kur dolomīta slānis uzguļ mālaināku iežu slānim. Ar katru gadu kļūst aizvien izteiksmīgāks. Pašlaik ir divas pakāpes – ap 1 m un ap 3,4 m augstas.

Pieejamība no takas: Labi apskatāms no pretējā krasta, no takas, kura ved gar upes krastu. Šeit no takas līdz upei ved īss takas atzars.


7. Dolomītu krauja

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Vieta, kur kaut nedaudz var izjust, kā ir īstos kalnos. Krauja ir ieaugusi krūmos, tomēr no tās joprojām paveras plaši skati. Samērā bīstamais gājiens gar kraujas apakšu šķitīs pavisam eksotisks. Vējainā laikā, pēc lietavām vai kūstot sniegam pa kraujas apakšu nevajag iet!

Pieejamība no takas: Pa klints malu ved viena no takām – lieliski skati, vietām no augšmalas var redzēt arī klintis! Klintis ir saskatāmas arī no apakšējās takas. Arī gar klints pamatni vietām ved taka, ar uzsvaru – vietām. Daudzviet pāri takai ir iežu nogruvumi un, ejot pa šo taku, pastāv iespēja arī pašam nokļūt zem pēkšņa klinšu nogruvuma.


8. Atsegums pie Mazplūčiem

Atsegums pie Mazplūčiem. 2025. gada novembris. Amatas svītas ieži.
Atsegums pie Mazplūčiem. 2025. gada novembris. Amatas svītas ieži. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītu iežu atsegums.

Pieejamība no takas: Apskatāms no pretējā krasta, ejot pa taku, kura ved gar upi.


9. Iļāku alas

Kreisās puses Iļāku ala. 2025. gada novembris.
Kreisās puses Iļāku ala. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Divi mākslīgi veidoti pagrabi Pļaviņu svītas dolomītos. Katra no alām ir ap 3 metrus gara.

Pieejamība no takas: Nav pieejamas.


10. Varavīksnes iezis

Varavīksnes iezis. 2025. gada novembris.
Varavīksnes iezis. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Šis iezis pamazām ir nobrucis un atkāpies no upes līdz ielejas augšmalai, klintis ir ap 3,5 m augstas, atsedzas ap 320 m garumā.

Pieejamība no takas: Atrodas pretējā krastā, attālāk no takas. Klintis no pretējā krasta ir saskatāmas tad, kad nav lapu.


11. Bruņa ala

Bruņa ala. 2025. gada novembris.
Bruņa ala. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Iespējams, vienīgā glaciotektonisko procesu veidotā ala Latvijā. 21,5 m gara ala, kalpojusi par slēptuvi.

Pieejamība no takas: Nav pieejama. Uz alu uzved mazāk iestaigāta taka, taču šajā klinšu posmā ir ne mazums citu taku – alu nebūs tik viegli atrast, ļoti stāvs kāpiens.


12. Dambja iezis

Dambja iezis. 2025. gada novembris.
Dambja iezis. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līdz 10 m augstas klintis, kopējais kraujas augstums ap 30 m. Garums ap 360 m. Turpinās lieli nobrukumi.

Pieejamība no takas: Redzams no takas, taka ved gar klints pamatni, drošākā attālumā no tās.


13. Gulbju avots

Gulbju avots. 2025. gada novembris.
Gulbju avots. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Izteiksmīgs, spēcīgs avots Amatas labajā krastā, izplūst no virmojošām, baltām Amatas svītas smilšakmens smiltīm.

Pieejamība no takas: Atrodas blakus takai, pieejams.


14. Gulbju iezis

Gulbju ieža lejasdaļa. 2025. gada novembris.
Gulbju ieža lejasdaļa. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Salīdzinoši nelielu klinšu virtene Amatas labajā krastā, divi posmi – mālaini ieži ap 80 m garā posmā un pēc 100 m pārtraukuma seko vairāki smilšakmens ieži ap 140 m garā posmā. Līdz 1978. gadam šeit atradās unikāls dabiskais tilts, pēc tam – klints stabs, kurš sabruka 2001. gada sākumā.

Pieejamība no takas: Taka ved virs ieža, daudzviet iezis ir labi apskatāms arī no pašas takas. Šajā posmā ir viegli piekļūt upei arī no otras puses.

M2 | 03-03-2026

Pasaule Citi raksti

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs
Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Siguldas ūdenskritumi

Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.

Staišu ozols, 2023. gada maijs. Koka izmērs ir proporcionāls, tādēļ attēlā tas izskatās krietni mazāks, nekā realitātē.
Staišu ozols, 2023. gada maijs. Koka izmērs ir proporcionāls, tādēļ attēlā tas izskatās krietni mazāks, nekā realitātē. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

12 Latvijas lielākie ozoli

Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.