Atrasti: 424
| Nosaukums ↑ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ērģeļu klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | 7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu. |
| Ģendertu ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 23.5 % | Ap 27 metrus gara ala no kuras izplūst spēcīgs avots. |
| Ģendertu atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 5 m augsta un 15 m gara Burtnieku svītas smilšakmens klints. |
| Ģeologu kritene (Geologų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.9 % | Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas. |
| Īvandes rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 29.9 % | Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m. |
| Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā. |
| Īļaku iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 120 metrus garš un līdz 5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas augšmalā. |
| Īļaku Svētavots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 18.8 % | Sena kulta vieta - avots stāvajā Amatas labajā krastā pirms Īļaku ieža. |
| Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens) | Latvija | Mārupes novads | Salas pagasts (Mārupe) | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.1 % | Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju. |
| Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons | Latvija | Jūrmala | Pieminekļi, Sēravoti | 33.4 % | Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra. | |
| Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Ķempju Staburags | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Staburagi | 19.6 % | Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases. |
| Ķintu aka | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Cīravas pagasts | Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves | 40.8 % | Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā - aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram. |
| Ķiparu kaskāde | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 25.9 % | Ūdenskritums ar diviem pakāpieniem, kuru kopējais augstums ir 8,3 m. Ūdenskritums ir sezonāls, ziemā veidojas lieli leduskritumi. |
| Ķurbju klintis | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.8 % | Līdz 3,5 m augsti Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegumi Svētes labajā krastā. Ap 170 m garas klintis, ar pārtraukumiem. |
| Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 20.7 % | 0,6 m un 0,85 m augstas ūdenskrituma kāples ap 15-20 metrus viena no otras. Ūdens krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. |
| Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 10.7 % | 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. Ūdenskritumu klāj krūmu saknes un aļģes. |
| Šķūņa kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 21.3 % | Viena no izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Izveidojusies 1923. gada 10. novembrī, 16 līdz 20 metrus plata. Kritenē ir dīķis. |
| Ūdenskritumiņš Braslavas pietekā | Latvija | Valmieras novads | Kauguru pagasts | Krāces | 9 % | Neliels, 0,7 metrus augsts un 0,9 m plats ūdenskritumiņš, kas krīt pāri Sietiņu svītas smilšakmens slāņiem. |
| Ūdenskritums pie Māras kambariem | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats. |
| Ūdenskritums Zvīguļu klintīs | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Ūdenskritumi | 24.2 % | Ūdenskritums, kas pāri koši sārtai klintij no aptuveni 3-4 metru augstuma krīt tieši Salacā. Ūdens tajā plūst dažas nedēļas gadā. |
| Žagares oss | Lietuva | Šauļu apriņķis | Jonišķu rajons | Ledāja veidojumi | 31.4 % | Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei. |
| Žagatu klints | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Klintis | 23.4 % | Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis. |
| Žākļu dižakmens (Vizlas Lielais akmens) | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Akmeņi | 27.6 % | Liels laukakmens Vizlas upes labajā krastā, 3,4 m augsts. |
