Atrasti: 424
| Nosaukums ↓ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Smardones avots | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Sēravoti | 27.2 % | Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde. |
| Slūnu iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 28.1 % | Aptuveni 20-22 metrus augsts un ap 150 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas kreisajā krastā. |
| Sleņģu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 22.2 % | 2,2-2,4 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri baltai smilšakmens klintij. |
| Slepkavakmens Slepkavkalvā | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 27.8 % | Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta. |
| Slaktūža upītes klints | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 15.5 % | Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim. |
| Skujenieku ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Rembates pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā. |
| Skaņākalna Sausā ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas | 18.1 % | 5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis. |
| Skaņākalna Avota ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 22.8 % | Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot. |
| Skaņkalnes Lībiešu Upurala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Kulta vietas | 23.8 % | 10,7 metrus gara ala Salacas krastā, zem pilskalna. Varbūtēja sena kulta vieta. |
| Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 17.4 % | Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts. |
| Skaņaiskalns | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 47.7 % | Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Simtēnu gravas dzelzsavoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 21.2 % | Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm. |
| Simtgades kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 13.1 % | Neliela karsta kritene netālu no Mēmeles. Šādi nosaukta par godu Latvijas 100 gadu jubilejai, jo kritene izveidojās 2018. gadā. |
| Sildruvu ūdenskritums | Latvija | Ventspils novads | Zlēku pagasts | Ūdenskritumi | 23.9 % | Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē. |
| Siguldas Mazā Velnala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 27.6 % | 10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna. |
| Septiņavotu Malējais kritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Krāces, Staburagi | 16 % | Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte. |
| Septiņavotu Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 34 % | Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus. |
| Septiņavotu Augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 19.1 % | Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes. |
| Septiņavotu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 20.3 % | Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens. |
| Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 21.5 % | Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m. |
| Seces Putraskroga kapu riņķa krusti | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukle | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 20.8 % | Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju. |
| Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 15.7 % | Ap 2,4 m augsts ūdenskritums ar nelielu ūdens daudzumu. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij. |
| Sautas kalna vidējais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.7 % | Ap 5 m augsts ūdenskritums ar nelielu daudzumu ūdens. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij. |
| Sautas kalna Garās alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.5 % | Ap 3,1 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij līdzās avotam, lejpus alai. |
| Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.3 % | Vājš, ap 4,5 m augsts ūdenskritums pāri nelielai nišai. |
| Saulstaru iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 19.3 % | Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala. |
| Saules ūdenskritums | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Ūdenskritumi | 24.8 % | Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums. |
| Sateseles kanjons | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas | 31.4 % | Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis. |
| Sateseles gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 19.3 % | Apmēram 1,7 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums Siguldā, Sateseles gravā. |
| Sasmakas Elku liepa | Latvija | Talsu novads | Valdemārpils | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.1 % | Lielākā liepa Latvijā: tās apkārtmērs ir 8,65 m. |
| Saleveres Silmaallikas avots un ūdenskritums | Igaunija | Pērnavas apriņķis | Lēnerannas pagasts | Avoti, Kulta vietas, Ūdenskritumi | 23.8 % | Avots Salumegi kaļķakmens klints pakājē, veido ap 2 metrus augstu ūdenskritumu. Avota ūdenim agrāk piedēvēja ārstnieciskas spējas. |
| Rītupītes ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.6 % | 5,3 m augsts ūdenskritums ar divām pakāpēm, krīt pāri Buļu ieža smilšakmenim tieši Braslas upē. |
| Rītiņu avoti | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 10.2 % | Krītošu avotu grupa, kura veido strautu. |
| Rīgzemju ozols | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Koki | 30.2 % | Trešais vai ceturtais lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2020. gadā tā apkārtmērs bija 9,64 m. |
| Rīgas Svētā Pētera baznīca | Latvija | Rīga | Baznīcas, Nostāstu vietas | 61.1 % | Viens no Rīgas simboliem, liela ķieģeļu gotikas baznīca ar neparasti augstu baroka stila smaili, celta 1209. - 1746. gadā. | |
| Rīgas Doms | Latvija | Rīga | Baznīcas | 59.5 % | Lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Celta 1211. gadā, vēlāk paplašināta. Pašreizējais baroka tornis uzcelts 1775. gadā. | |
| Runtiņupes Lielais akmens | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 23.1 % | Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā. |
| Runtiņupes ala (Saulstaru ala) | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi. |
| Runtiņa avots | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Avoti | 14.1 % | Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens. |
| Rundāles pils | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Muzeji, Pilis | 63.8 % | Izcilākā vēsturiskā pils Latvijā un Baltijā. Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, kas tika celta baroka stilā 1736.-1768. gadā. Pili ieskauj krāšņs dārzs. |
| Rukūzes atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.9 % | Līdz 2 m augsts un ap 10 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. |
| Rudzīšu akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Laidu pagasts | Akmeņi | 26.6 % | Unikāls dižakmens - silūra kaļķakmens gabals, kuru no Sāremā vai tuvējā Baltijas jūras reģiona atgādājis ledājs. |
| Rozulas ala | Latvija | Cēsu novads | Stalbes pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī. |
| Rozentāla akmens | Latvija | Saldus novads | Saldus | Akmeņi | 19.4 % | Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās. |
| Rostu niša | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Alas | 13.7 % | Ap 2,5 m plata un kādus 2 m dziļa niša Rostu klintīs, sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī. |
| Rostu klinšu avotiņš | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Avoti | 8.8 % | Mazs avotiņš, kurš iztek no sārtā Rostu klinšu smilšakmens. |
| Rostu klintis | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Klintis | 27.8 % | Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots. |
| Rostu ala | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Alas | 21 % | Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī. |
| Rojas otrais Saules akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva. |
