Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↓ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Līču Lejasala (Līču Apakšala) | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 21.1 % | Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Lodes bruņuzivju iegula | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Pārakmeņojumu atradnes | 32.6 % | Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos. |
| Vidējā Laņģu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 20.1 % | Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa. |
| Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Lielvārde | Ūdenskritumi | 24.6 % | Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums. |
| Ančiņu Velna akmens | Latvija | Ogres novads | Lauberes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.5 % | Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām. |
| Ventkalnu bedrīšakmens | Latvija | Talsu novads | Laidzes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 22.8 % | Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš. |
| Rudzīšu akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Laidu pagasts | Akmeņi | 26.6 % | Unikāls dižakmens - silūra kaļķakmens gabals, kuru no Sāremā vai tuvējā Baltijas jūras reģiona atgādājis ledājs. |
| Joaveski ūdenskritumi | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 32.7 % | Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus. |
| Nemmeveski ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 28.2 % | Skaists 1,2 m augsts un 16-17 m plats ūdenskritums ar vienu pakāpi. |
| Vasaristi ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 27.2 % | Ap 3,8 metrus augsts ūdenskritums ar trim galvenajām pakāpēm, ūdens krīt pāri daudziem smalkākiem slānīšiem. Izveidojies uz ordovika kaļķakmens. |
| Rogāļu akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 26.2 % | Liels viborgīta - granīta paveida - bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m. |
| Rogāļu Laimas avots | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 7.8 % | Neliels avotiņš netālu no milzīgā Rogāļu akmens, pie dabas takas. |
| Alekšupītes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ūdenskritumi | 22.8 % | Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām. |
| Ventas rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ģeogrāfiskie rekordi, Ūdenskritumi | 50.1 % | Platākais un iespaidīgākais ūdenskritums Latvijā. 2,1 m augstā ūdenskrituma platums ir 249 m. |
| Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru. |
| Krauļukalna pirmais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.2 % | Ap 6-7 metrus augsts, nelielas tērcītes veidots ūdenskritums, kas vertikāli krīt tieši Braslā. |
| Kubeseles ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas, Nostāstu vietas | 29 % | Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas. |
| Lojas Andreja klints | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 27.9 % | Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala. |
| Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 21.3 % | Savdabīgs, neliels ūdenskritums, kas pāri smilšakmens klintij krīt tieši Lojas upē. Ap 2,3-2,5 m augsts. |
| Lojas plaisala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.7 % | 5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa. |
| Melnā ieža Lielā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 20.9 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 4,5-5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Melnā ieža Mazā gaisa ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 19.7 % | Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 3,5 m. Līdzās atrodas otra ala. |
| Melnais iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 30 % | Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos - ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums. |
| Rītupītes ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.6 % | 5,3 m augsts ūdenskritums ar divām pakāpēm, krīt pāri Buļu ieža smilšakmenim tieši Braslas upē. |
| Runtiņa avots | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Avoti | 14.1 % | Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens. |
| Runtiņupes ala (Saulstaru ala) | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi. |
| Runtiņupes Lielais akmens | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 23.1 % | Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā. |
| Saulstaru iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 19.3 % | Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala. |
| Slūnu iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 28.1 % | Aptuveni 20-22 metrus augsts un ap 150 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas kreisajā krastā. |
| Pitragupes krastu atsegumi | Latvija | Talsu novads | Kolkas pagasts | Klintis | 25 % | Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā. |
| Pitragupes otrais ūdenskritumiņš | Latvija | Talsu novads | Kolkas pagasts | Krāces | 22.3 % | Skaista, neliela kāplīte Pitragupē. Tā ir 0,3 metrus augsta un 3,5 m plata, taču īpaši ainaviska, pateicoties apkārtējai ainavai. |
| Pitragupes pirmais ūdenskritumiņš | Latvija | Talsu novads | Kolkas pagasts | Krāces | 7.1 % | Ap 0,3 metrus augsta un 4,4 m plata kāplīte - mazs ūdenskritumiņš pāri Narvas svītas smilšakmens slānim. |
| Pastamuižas Velnakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Kokneses pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.7 % | Divi ainaviski, lieli akmeņi pie Daugavas. Atbilstoši teiksmām, šis ir viens, pāršķelts akmens, lai gan realitātē, visdrīzāk, divi dažādi akmeņi. |
| Dukuļu avoti | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti | 23.1 % | Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 - 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa. |
| Polbrenču veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 22.3 % | Agrākā veselības kulta vieta - samērā spēcīgs avots, kas izplūst no Sietiņu svītas gaišā smilšakmens. |
| Ūdenskritumiņš Braslavas pietekā | Latvija | Valmieras novads | Kauguru pagasts | Krāces | 9 % | Neliels, 0,7 metrus augsts un 0,9 m plats ūdenskritumiņš, kas krīt pāri Sietiņu svītas smilšakmens slāņiem. |
| Meriones avots un klints | Igaunija | Pelvas apriņķis | Kanepi pagasts | Avoti, Klintis, Nostāstu vietas | 23.7 % | Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta. |
| Kabiles kapu Velna pēdas akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Kabiles pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.3 % | 2,7 m garš, zems akmens, kurā ir izteiksmīgs, 49 cm garš pēdas nospiedums. Teiku vieta. |
| Kaņepu ozols | Latvija | Valmieras novads | Jērcēnu pagasts | Koki | 34.4 % | Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m. |
| Jegalas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Jēlehtmes pagasts | Ūdenskritumi | 50.9 % | Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Tas veido ap 8 m augstu un vairāk nekā 50 m platu krītoša ūdens aizkaru. |
| Žagares oss | Lietuva | Šauļu apriņķis | Jonišķu rajons | Ledāja veidojumi | 31.4 % | Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei. |
| Ošenieku ozols | Latvija | Saldus novads | Jaunlutriņu pagasts | Koki | 27 % | Milzīgs, augsts ozols ar 8,38 m apkārtmēru. |
| Patiltes ala | Latvija | Siguldas novads | Inčukalna pagasts | Alas | 19.5 % | 18,3 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmeņos. Ala atrodas Rāmkalnu atpūtas parkā. |
| Ziedleju klintis | Latvija | Siguldas novads | Inčukalna pagasts | Klintis | 27.5 % | Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne apmēram 860 metru garumā. Klints sienas ir līdz 10 metrus augstas. |
| Ziedleju ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Inčukalna pagasts | Ūdenskritumi | 25.1 % | Gleznains ūdenskritums, kas krīt pāri sārtām smilšakmens klintīm 3,7 m augstu un 0,3-0,5 m platumā. |
| Iecavas avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 14.8 % | Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā. |
| Iecavas Dievdārziņa avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 17.8 % | Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa. |
| Iecavas Dievdārziņa klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 24.2 % | Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā. |
