Dolomīta atsegums pie Vidus Smīdēm

Pirmais pamatiežu atsegums Amatas ielejā. Šeit ap 10 metrus garā posmā līdz 1 m augstumam atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Simtēnu ala (Dzirnes ala)

Viena no neparastākajām alām Latvijā. Vairāk, kā 40 metrus garajā alā atklājējs Dzirne fiksēja varbūtēju cilvēku dzīves vietu.
Pazlaugas akmens

3,1 m garš akmens, kura virsmā salīdzinoši nesen iekaltas sešas bedrītes. Pie akmens agrāk tika ziedots.
Raunas Velnalas klintis

Ap 6 metrus augsti gaiša smilšakmens atsegumi iepretīm Tanīsa pilskalnam.
Raunas Velnala

Plaša, 13.6 m gara ala baltajos devona Sietiņu ieža smilšakmeņos. Cilvēku pārveidota, vairākkārt atrakta.
Šilales kūlis

Piektais lielākais dižakmens Lietuvā, akmens tilpums apmēram 73-78 m3. Pie akmens līdz 17. gadsimtam atradies pagānu templis.
Šilales pirmais dobumakmens

Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Akmens 15.-17.gs. varēja kalpot par kulta vietu.
Šilales otrais dobumakmens

Viens no diviem dobumakmeņiem pie milzīgā “Šilales kūļa”. Salīdzinoši mazāks akmens ar izteiksmīgu, iekaltu dobumu.
Kvēpenes Meža ala

Salīdzinoši neliela, ap 4 m gara, izteiksmīga ala Gaujas svītas smilšakmens atsegumā.
Hermas Kalna mūris

Augstākā smilšakmens klints Igaunijā. Visas kraujas augstums sasniedz 43 m, atseguma augstums – 19 m.
