Vidagas atsegumi

Vidagas atsegumi. 2024. gada jūnijs.

Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos.

Mērsraga Velna akmens

Mērsraga Velna akmens. 2024. gada aprīlis.

Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri – virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta.

Vecandrijāņu klintis

Vecandrijāņu klintis, liela niša. 2024. gada maijs.

Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.

Kapsēdes Rudais akmens

Kapsēdes Rudais akmens. 2025. gada maijs.

Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes.

Ramātu klintis

Ramātu klintis. 2025. gada maijs.

Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.

Ērģeļu klintis

Ērģeļu klintis. 2025. gada maijs.

Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.

Velna kalva

Velna kalva. 2025. gada aprīlis.

Akmeņu krāvums – sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti.

Kārdūžkalva

Kārdūžkalva. 2025. gada aprīlis.

Izteiksmīga kalva – dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka.

Nablānīškalva

Nablānīškalva. 2025. gada aprīlis.

Izteiksmīgs, līdz 2.5 m augsts akmeņu krāvums priežu mežā, viena no Kaltenes akmeņu kalvām.

Lielā Laņģu ala

Lielā Laņģu ala. 2024. gada novembris.

Liela ala, kuras garums, visdrīzāk, pārsniedz 48 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.