Zīļu ala
Ap 36 metrus gara ala Gaujas pamatkrasta smilšakmens klintī.
Bērzu bļodakmens
Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana – saglabājies gredzena veida iekalums.
Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens)
Viens no Latvijas jūrakmeņiem – jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums – 11 kubikmetri, augstums – 1,8 m.
Muižarāju klintis
Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.
Pitragupes krastu atsegumi
Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.
Diždobeļu avots
Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā.
Kapsēdes dižakmens
Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā – 60 m3.
Skaņākalna Avota ala
Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot.
Skaņākalna Sausā ala
5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis.
Skaņaiskalns
Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu.