Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ↑ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ezerskolas Upurakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Nīcas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Mūsdienu kulta vieta - plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā. |
| Kapsēdes dižakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi | 29.3 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā - 60 m3. |
| Kapsēdes Rudais akmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 25.5 % | Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes. |
| Ķintu aka | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Cīravas pagasts | Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves | 40.8 % | Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā - aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram. |
| Luknes 1. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos - vēl viena. |
| Luknes 2. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.2 % | Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes. |
| Odziņu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.2 % | Dižakmens un kultūrvēsturiskais akmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas 6-9 bedrītes. 16 kubikmetrus lielais akmens ir pārvietots uz tagadējo vietu 2013. gadā. |
| Padambju bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Grobiņas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30.7 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma. |
| Rītiņu avoti | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 10.2 % | Krītošu avotu grupa, kura veido strautu. |
| Sproģu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Embūtes pagasts | Avoti | 25.2 % | Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni. |
| Vagaru avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 15.9 % | Neliels avots, kas izveidojis dzidru avota dīķi. |
| Harku ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 19.3 % | Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala. |
| Jegalas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Jēlehtmes pagasts | Ūdenskritumi | 50.9 % | Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Tas veido ap 8 m augstu un vairāk nekā 50 m platu krītoša ūdens aizkaru. |
| Joaveski ūdenskritumi | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 32.7 % | Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus. |
| Keilas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 44.3 % | Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats. |
| Nemmeveski ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 28.2 % | Skaists 1,2 m augsts un 16-17 m plats ūdenskritums ar vienu pakāpi. |
| Rohunēmes akmens | Igaunija | Harju apriņķis | Vīmsi pagasts | Akmeņi | 32.8 % | Piektais vai sestais lielākais akmens Igaunijā. Akmens augstums - 6,6 metri, tilpums - ap 397 kubikmetri. Ainavisks un ļoti iespaidīgs. |
| Trepojas kaskāde | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta. |
| Vahikila ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m. |
| Vasaristi ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 27.2 % | Ap 3,8 metrus augsts ūdenskritums ar trim galvenajām pakāpēm, ūdens krīt pāri daudziem smalkākiem slānīšiem. Izveidojies uz ordovika kaļķakmens. |
| Atsegums pie Terēniem | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 16.1 % | Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Ķurbju klintis | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.8 % | Līdz 3,5 m augsti Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegumi Svētes labajā krastā. Ap 170 m garas klintis, ar pārtraukumiem. |
| Lielmātes avotiņš | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Avoti | 16.6 % | Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš. |
| Nāriņas klints Vilcē | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 18.6 % | Līdz 1 m augsts un ap 15 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. Nostāstu vieta. |
| Rukūzes atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.9 % | Līdz 2 m augsts un ap 10 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. |
| Svētes atsegums pie Cielaviņām | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.3 % | Ap 2 m augsts un ap 20 m garš Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Vilces dzirnavu atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 14.8 % | Necils dolomītu atsegums lejpus ūdensdzirnavu dambim. Klintis ir līdz 1 m augstas, atsedzas ap 15 m garā posmā. |
| Vilces lielais atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.4 % | Mūru svītas iežu atsegums Vilces labajā krastā. Šis ir lielākais atsegums Vilces krastos, līdz 3 metrus augsts. |
| Aknīstes Velnala (Radžupes ala) | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Alas, Pazemes ejas | 20.2 % | Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā. |
| Rogāļu akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 26.2 % | Liels viborgīta - granīta paveida - bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m. |
| Rogāļu Laimas avots | Latvija | Jēkabpils novads | Kūku pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 7.8 % | Neliels avotiņš netālu no milzīgā Rogāļu akmens, pie dabas takas. |
| Stupeļu pilskalna akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Rites pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.4 % | Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri. |
| Vecmelderu avoti | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Avoti | 26.2 % | Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens. |
| Bertrāma sēravots (Bertrama avots) | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 16.3 % | Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos. | |
| Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons | Latvija | Jūrmala | Pieminekļi, Sēravoti | 33.4 % | Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra. | |
| Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Sēravots austrumos no Bertrāma avota | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 21.6 % | Izteiksmīgs sēravots mežā netālu no Vēršupītes, blakus Slokas ezera takai. | |
| Barstīču akmens (Poķes akmens) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Akmeņi, Nostāstu vietas | 31.6 % | Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam. |
| Truikinu avots (Šmita avots) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Avoti, Nostāstu vietas | 22.1 % | Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē. |
| Alekšupītes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ūdenskritumi | 22.8 % | Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām. |
| Ātrais kalns | Latvija | Kuldīgas novads | Nīkrāces pagasts | Klintis | 30 % | Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts. |
| Galmicu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 28.1 % | Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos. |
| Gobdziņu ala | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Alas | 22.3 % | Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots. |
| Gobdziņu gravas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī. |
| Gobdziņu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Klintis | 32.6 % | Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā. |
| Grīdnieku ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Koki | 27.2 % | Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt. |
| Īvandes rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 29.9 % | Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m. |
| Kabiles kapu Velna pēdas akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Kabiles pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.3 % | 2,7 m garš, zems akmens, kurā ir izteiksmīgs, 49 cm garš pēdas nospiedums. Teiku vieta. |
| Lēpenieku ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 24.4 % | Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim. |
