Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↑ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Lūrmaņu avots un ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Lubes pagasts | Avoti, Ūdenskritumi | 21.1 % | Avots, kas izplūst no Burtnieku svītas atseguma, veidojot ap 3,1 m augstu ūdenskritumu. |
| Elciņu valka ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m. |
| Gobdziņu gravas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī. |
| Nurmižu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Apmēram 1,3 m augsts un līdz 3,7 m plats ūdenskritums. |
| Simtēnu gravas dzelzsavoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 21.2 % | Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm. |
| Kraukļu akmens | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 21.3 % | Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3. |
| Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 21.3 % | Savdabīgs, neliels ūdenskritums, kas pāri smilšakmens klintij krīt tieši Lojas upē. Ap 2,3-2,5 m augsts. |
| Šķūņa kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 21.3 % | Viena no izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Izveidojusies 1923. gada 10. novembrī, 16 līdz 20 metrus plata. Kritenē ir dīķis. |
| Līču niša | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas | 21.4 % | Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu. |
| Mazās Velnalas strauta ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 21.4 % | Ainavisks, 2,4 m augsts ūdenskritums. Ar ūdeni bagātākais no trim Piķenes kraujas ūdenskritumiem. |
| Muižarāju klinšu ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 21.4 % | Neliels, izteiksmīgs, 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ūdens plūst visu gadu. |
| Velnapils klints (Velniapilio uola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kulta vietas | 21.4 % | Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos. |
| Zarvalka lejas atzara ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.4 % | Viens no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,3 m plats. |
| Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 21.5 % | Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m. |
| Ankšu vītols | Latvija | Valmieras novads | Vilpulkas pagasts | Koki | 21.6 % | Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m. |
| Āpša ala (Barsuko ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 21.6 % | Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis. |
| Ģendertu atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 5 m augsta un 15 m gara Burtnieku svītas smilšakmens klints. |
| Ievas kritene (Ievos duobė) un ala | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 21.6 % | 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m. |
| Olutovas avots | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Avoti | 21.6 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Balvu novadā. Lielākā avota debits ir ap 3,5 litri sekundē. |
| Sēravots austrumos no Bertrāma avota | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 21.6 % | Izteiksmīgs sēravots mežā netālu no Vēršupītes, blakus Slokas ezera takai. | |
| Varšavu iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 90 metrus gara un līdz 7 metrus augsta smilšakmens klints netālu no Braslas HES ūdenskrātuves labā krasta. |
| Mergupes Liepavotu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Avoti, Klintis | 21.7 % | Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu. |
| Riežupes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Krāces | 21.7 % | Neliels, 0,6 - 0,7 m augsts un 11 - 16 m plats pakavveida ūdenskritums. |
| Lielstraupes baznīcas krustakmens | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.8 % | Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus. |
| Gudrības avotiņš | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Avoti, Kulta vietas | 21.9 % | Avots, kas iztek no Piķenes kraujas klinšu pamatnes. Ar avota ūdeni senatnē apmazgātas jaundzimušo galvas lai tie būtu gudri. |
| Mālpils Mazās muižas atsegums | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Klintis | 21.9 % | Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā. |
| Bānūžu Velnakmens | Latvija | Cēsu novads | Taurenes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Milzu akmens - nostāstu vieta - Bānūžu ezera stāvajā ziemeļaustrumu krastā. |
| Dolesmuižas atsegums | Latvija | Salaspils novads | Salaspils pagasts | Klintis | 22.1 % | Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem. |
| Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Luknes 1. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos - vēl viena. |
| Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Rojas dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.1 % | Dižakmens jūras krastā, tilpums 17,5 kubikmetri. Atsedzies, jūrai izskalojot krastu pēc Rojas molu izbūves. |
| Rozulas ala | Latvija | Cēsu novads | Stalbes pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī. |
| Runtiņupes ala (Saulstaru ala) | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi. |
| Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 22.1 % | Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m. |
| Truikinu avots (Šmita avots) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Avoti, Nostāstu vietas | 22.1 % | Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē. |
| Vāļu Mazā ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti | 22.1 % | Ap 4 m gara un tikai līdz 0,5 m augsta ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Vecupes ieža niša | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti | 22.1 % | Liela niša, aptuveni 5 metrus dziļa un 5–6 metrus plata, no kuras iztek avots. |
| Sleņģu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 22.2 % | 2,2-2,4 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri baltai smilšakmens klintij. |
| Bērzu bļodakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.3 % | Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana - saglabājies gredzena veida iekalums. |
| Dambja iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.3 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā. |
| Gobdziņu ala | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Alas | 22.3 % | Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots. |
| Pitragupes otrais ūdenskritumiņš | Latvija | Talsu novads | Kolkas pagasts | Krāces | 22.3 % | Skaista, neliela kāplīte Pitragupē. Tā ir 0,3 metrus augsta un 3,5 m plata, taču īpaši ainaviska, pateicoties apkārtējai ainavai. |
| Polbrenču veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 22.3 % | Agrākā veselības kulta vieta - samērā spēcīgs avots, kas izplūst no Sietiņu svītas gaišā smilšakmens. |
| Velnapils ala (Velniapilio olą) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Alas, Nostāstu vietas | 22.3 % | Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā. |
| Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām) | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 22.4 % | Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži. |
| Zīļu avotala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti | 22.4 % | Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Jaroņa kritene (Jaronio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 22.5 % | Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru. |
| Kuiķules skolas ūdenskritums | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Ūdenskritumi | 22.5 % | 2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti. |
| Cērpenes dižakmens | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa - šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata. |
