Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↑ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Kapsēdes Rudais akmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 25.5 % | Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes. |
| Odziņu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.2 % | Dižakmens un kultūrvēsturiskais akmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas 6-9 bedrītes. 16 kubikmetrus lielais akmens ir pārvietots uz tagadējo vietu 2013. gadā. |
| Gurovas atsegumi | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Klintis | 23.7 % | Vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi 1,3 km garā posmā. Līdz 4 m augstas klintis. |
| Olutovas avots | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Avoti | 21.6 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Balvu novadā. Lielākā avota debits ir ap 3,5 litri sekundē. |
| Jumpravas dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Klintis | 32.2 % | Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē. |
| Jumpravmuižas parka ūdenskritums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Ūdenskritumi | 22.7 % | Ūdenskritums ar četriem-pieciem galvenajiem pakāpieniem, kopējais augstums aptuveni 1,5 m un platums līdz 2,8 m. Vienīgais ūdenskritums Zemgalē. |
| Jūlīša akmens | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Akmeņi | 16.7 % | 4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi - pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt. |
| Kalnavēnu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Sēravoti | 24.6 % | Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža. |
| Mālpils Mazās muižas atsegums | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Klintis | 21.9 % | Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā. |
| Mergupes Liepavotu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Avoti, Klintis | 21.7 % | Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu. |
| Mērsraga Velna akmens | Latvija | Talsu novads | Mērsraga pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 19.2 % | Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri - virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta. |
| Narvas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Narva | Ūdenskritumi | 35.5 % | Ar Krenholmas salu pārdalīts ūdenskritums Narvas upē. Austrumu puses ūdenskritums ir 110 m plats, rietumu puses - ap 60 m plats, augstums - ap 6,5 m. |
| Ezerskolas Upurakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Nīcas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Mūsdienu kulta vieta - plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā. |
| Cērpenes dižakmens | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa - šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata. |
| Loša atsegumi | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Klintis | 23.5 % | Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā. |
| Meldzeres dobumakmens | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.1 % | Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Apstrādes mērķis un iemesls nav zināmi. |
| Ātrais kalns | Latvija | Kuldīgas novads | Nīkrāces pagasts | Klintis | 30 % | Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts. |
| Glāžšķūņa Garais ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Ogresgala pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta. |
| Dūkupju ūdenskritums (krāce) | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Otaņķu pagasts | Krāces | 20.5 % | Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas. |
| Kallastes smilšakmens atsegumi | Igaunija | Tartu apriņķis | Peipsiēres pagasts | Klintis | 24.7 % | Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri. |
| Lielā Taevaskoda | Igaunija | Pelvas apriņķis | Pelvas pagasts | Klintis, Kulta vietas | 43.9 % | Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā - līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta. |
| Upatu ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Pelču pagasts | Koki | 27.6 % | Viens no lielākajiem ozoliem Latvijā ar apkārtmēru 8,84 m. |
| Bērzu bļodakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.3 % | Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana - saglabājies gredzena veida iekalums. |
| Elekšu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 31.2 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes. |
| Avots Ramātu klinšu sākumā | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Avoti | 13.3 % | Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē. |
| Ērģeļu klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | 7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu. |
| Ērģeļu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 37.4 % | Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā. |
| Kalējiezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.5 % | Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta. |
| Kazu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 17.6 % | Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Plūču ieža ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 9.6 % | Šaura, ap 3 m dziļa ala Plūču ieža lejasdaļā. Pieejama tikai no upes. |
| Plūču iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 29 % | Viens no trim lielajiem Raunas krastu iežiem - ainaviska, līdz 12 m augsta un ap 90 m gara smilšakmens klints. |
| Ramātu avotala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas, Avoti | 19.3 % | 8,3 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē. |
| Ramātu ceturtā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas, Avoti | 15 % | 8,5 m gara ala, no kuras izplūst avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē. |
| Ramātu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 32.3 % | Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas. |
| Ramātu otrā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 14.3 % | 4,2 m gara ala Ramātu klinšu austrumu daļā. |
| Ramātu plaisa | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 19.3 % | Priekšpēdējā ala Ramātu klintīs - izteiksmīga plaisa augstajā klints sienā. 4 m dziļa. |
| Ramātu trešā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 16.9 % | 3,3 m gara, sausa ala Ramātu klinšu vidusdaļā. |
| Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 21.5 % | Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m. |
| Septiņavotu Augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 19.1 % | Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes. |
| Septiņavotu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 20.3 % | Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens. |
| Septiņavotu Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 34 % | Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus. |
| Septiņavotu Malējais kritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Krāces, Staburagi | 16 % | Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte. |
| Spulgsūnas ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 25.7 % | 8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens. |
| Vanderu ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 24.5 % | 10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Amerikas avoti | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti, Klintis, Krāces | 27.4 % | Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti. |
| Jaunā Kalējala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.7 % | 5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas. |
| Kalējala (Kalēja ala) | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 28.5 % | Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
