Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↓ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Padambju bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Grobiņas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30.7 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma. |
| Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Krāces, Staburagi | 30.6 % | Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu. |
| Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 30.5 % | Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni. |
| Staišu ozols | Latvija | Valmieras novads | Ēveles pagasts | Koki | 30.5 % | Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m. |
| Vecandrijāņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.4 % | Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša. |
| Daudas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums. |
| Trepojas kaskāde | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta. |
| Brāžu krāces | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 30.2 % | Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei. |
| Ilumetsas meteorītu krāteri | Igaunija | Veru apriņķis | Veru pagasts | Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 30.2 % | Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Rīgzemju ozols | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Koki | 30.2 % | Trešais vai ceturtais lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2020. gadā tā apkārtmērs bija 9,64 m. |
| Spriņģu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.2 % | Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Abavas rumba | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts. |
| Aluojas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas. |
| Ātrais kalns | Latvija | Kuldīgas novads | Nīkrāces pagasts | Klintis | 30 % | Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts. |
| Melnais iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 30 % | Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos - ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums. |
| Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens) | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30 % | Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums - 80 m3, augstums - 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta. |
| Īvandes rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 29.9 % | Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Kraukļu aiza | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas | 29.7 % | Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē - ala. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Dambjupītes smilšakmens arka | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Dabiskās arkas, Kulta vietas | 29.6 % | Viena no retajām dabiskajām klinšu arkām Latvijā, ap 1 metru augsta un apmēram 1,5 metrus plata. |
| Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 29.6 % | Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā. |
| Karves ala (Govs ala) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 29.6 % | 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. |
| Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums) | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 29.5 % | Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. |
| Kapsēdes dižakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi | 29.3 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā - 60 m3. |
| Lielā Laņģu ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 29.2 % | Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Muižarāju klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 29.2 % | Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi. |
| Aņītes Augstais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora. |
| Aņītes Garais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m. |
| Kubeseles ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas, Nostāstu vietas | 29 % | Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas. |
| Meļķitāru Muldakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 29 % | Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens. |
| Plūču iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 29 % | Viens no trim lielajiem Raunas krastu iežiem - ainaviska, līdz 12 m augsta un ap 90 m gara smilšakmens klints. |
| Jaunpils ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 28.9 % | Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera. |
| Langsēdes klintis | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.9 % | Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži. |
| Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri. |
| Mazās Kautraka gravas Augstais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Iespējams, augstākais ūdenskritums Latvijā. Šim sezonālajam ūdenskritumam ir divas pakāpes, katra no tām ir ap 6 metrus augsta. |
| Kalējala (Kalēja ala) | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 28.5 % | Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Kalējiezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.5 % | Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta. |
| Krāčavots Laņģu klintīs | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti, Kanjoni un aizas | 28.5 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu. |
| Kalamecu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 28.3 % | Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi. |
| Nemmeveski ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 28.2 % | Skaists 1,2 m augsts un 16-17 m plats ūdenskritums ar vienu pakāpi. |
| Galmicu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 28.1 % | Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos. |
| Kulšenu avots | Latvija | Bauskas novads | Vecsaules pagasts | Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi | 28.1 % | Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens. |
| Slūnu iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 28.1 % | Aptuveni 20-22 metrus augsts un ap 150 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas kreisajā krastā. |
| Zartapu ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 28.1 % | Neliels, ap 2,2 metrus augsts ūdenskritums, kurš atsedz košus devona Narvas svītas iežus. |
| Lielais Lauču akmens | Latvija | Limbažu novads | Skultes pagasts | Akmeņi | 28 % | Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus. |
| Muižuļu dižakmens | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Akmeņi, Ekosistēmas | 28 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem - tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums - 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts - 1913.16 IV. |
