Wondermondo 🢖 Aprakstīto brīnumu saraksts

Ievadraksts

Aprakstīto brīnumu saraksts


Notīrīt

Atrasti: 424

Nosaukums ⇅ Valsts ⇅ Novads ↓ Pagasts / pilsēta ⇅ Kategorijas ⇅ Vērtējums ⇅ Īsumā
Malējā Jaunapsīšu ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti, Klintis 18.8 % Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi.
Mazais avotiņš starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Avoti, Klintis 11.7 % Avots, kas iztek no nelielas klints.
Melturu iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 23.1 % Pirmais lielais atsegums Amatas krastos, Ap 390 m garš, divi stāvi - Amatas svītas dolomītsmilšakmens un Pļaviņu svītas dolomīti.
Mežciemu ala Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti, Pārakmeņojumu atradnes 27.8 % Interesanta, 21 metru gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots.
Miglas iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 24.8 % Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.
Nebraukšu ala un iezis Latvija Cēsu novads Raiskuma pagasts Alas, Klintis 26.9 % Liela smilšakmens klints ar plašu nišu, kuras galā ir šaura, 7,6 m gara ala.
Otrais Vecupes iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 18.3 % Līdz 4 metrus augsts un ap 25 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā pie Amatas ietekas.
Plūču ieža ala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas 9.6 % Šaura, ap 3 m dziļa ala Plūču ieža lejasdaļā. Pieejama tikai no upes.
Plūču iezis Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Klintis 29 % Viens no trim lielajiem Raunas krastu iežiem - ainaviska, līdz 12 m augsta un ap 90 m gara smilšakmens klints.
Rakstu krustakmeņi Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi 22.7 % Divi krustakmeņi pie Rakstu senkapiem - viduslaiku piemiņas zīme ar trim krustiem un 18-19.gs. robežakmens ar krustu.
Ramātu avotala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas, Avoti 19.3 % 8,3 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē.
Ramātu ceturtā ala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas, Avoti 15 % 8,5 m gara ala, no kuras izplūst avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē.
Ramātu klintis Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Klintis 32.3 % Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.
Ramātu otrā ala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas 14.3 % 4,2 m gara ala Ramātu klinšu austrumu daļā.
Ramātu plaisa Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas 19.3 % Priekšpēdējā ala Ramātu klintīs - izteiksmīga plaisa augstajā klints sienā. 4 m dziļa.
Ramātu trešā ala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas 16.9 % 3,3 m gara, sausa ala Ramātu klinšu vidusdaļā.
Rozulas ala Latvija Cēsu novads Stalbes pagasts Alas 22.1 % Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī.
Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Staburagi, Ūdenskritumi 21.5 % Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m.
Septiņavotu Augšējais ūdenskritums Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Staburagi, Ūdenskritumi 19.1 % Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes.
Septiņavotu Augstais ūdenskritums Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Staburagi, Ūdenskritumi 20.3 % Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens.
Septiņavotu Lielais ūdenskritums Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Staburagi, Ūdenskritumi 34 % Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus.
Septiņavotu Malējais kritums Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Krāces, Staburagi 16 % Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte.
Simtēnu gravas dzelzsavoti Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Dzelzsavoti 21.2 % Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm.
Slaktūža upītes klints Latvija Cēsu novads Straupes pagasts Klintis 15.5 % Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim.
Spriņģu iezis Latvija Cēsu novads Līgatnes pagasts Klintis 30.2 % Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.
Spulgsūnas ala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas 25.7 % 8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens.
Struņķu kaskāde Latvija Cēsu novads Līgatnes pagasts Ūdenskritumi 13 % Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes - 1,1 un ap 1,2 m augstas.
Tītmaņu iezis Latvija Cēsu novads Līgatnes pagasts Klintis 33.7 % Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas.
Vāļu Lielā ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti 24 % Skaista 5,3 m gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots.
Vāļu Mazā ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti 22.1 % Ap 4 m gara un tikai līdz 0,5 m augsta ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst spēcīgs avots.
Vanderu ala Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Alas 24.5 % 10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars.
Varavīksnes iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 24 % Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas kreisā krasta augšmalā. Līdz 3,5 m augsts, atsedzas ap 320 m garā posmā.
Varšavu iezis Latvija Cēsu novads Straupes pagasts Klintis 21.6 % Ap 90 metrus gara un līdz 7 metrus augsta smilšakmens klints netālu no Braslas HES ūdenskrātuves labā krasta.
Vecandrijāņu klintis Latvija Cēsu novads Līgatnes pagasts Klintis 30.4 % Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.
Vecupes ieža dzelzsavots un klints Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Dzelzsavoti 15.2 % Dzelzsavots, kas iztek no apmēram 2 m augstas un 10 m platas smilšakmens klints pamatnes. Avots ir izveidojis ap 1 m dziļu nišu.
Vecupes ieža niša Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti 22.1 % Liela niša, aptuveni 5 metrus dziļa un 5–6 metrus plata, no kuras iztek avots.
Vidējā Jaunapsīšu ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti, Klintis 17.6 % Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ir 5,5 m gara vai garāka.
Vidējā Laņģu ala un avots Latvija Cēsu novads Liepas pagasts Alas, Avoti 20.1 % Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa.
Vizuļu ieža ūdenskritums Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Ūdenskritumi 25 % Avota veidots ūdenskritums ar divām pakāpēm, kuras ir 1 m un 3,4 m augstas.
Vizuļu iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 32.5 % Iespaidīgs Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens atsegums Amatas krastā. Ziemās leduskritumi.
Zīļu ala Latvija Cēsu novads Raiskuma pagasts Alas 22.8 % Ap 36 metrus gara ala Gaujas pamatkrasta smilšakmens klintī.
Zīļu avotala Latvija Cēsu novads Raiskuma pagasts Alas, Avoti 22.4 % Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots.
Zvanu klintis Latvija Cēsu novads Cēsis Klintis 18.5 % Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.
Bārbeles sērūdeņraža avots Latvija Bauskas novads Bārbeles pagasts Sēravoti 27.5 % Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts.
Bornsmindes dolomīta atsegums Latvija Bauskas novads Rundāles pagasts Klintis 24 % Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā.
Iecavas avots Latvija Bauskas novads Iecava Avoti 14.8 % Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā.
Iecavas Dievdārziņa avots Latvija Bauskas novads Iecava Avoti 17.8 % Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa.
Iecavas Dievdārziņa klintis Latvija Bauskas novads Iecava Klintis 24.2 % Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā.
Iecavas parka klintis Latvija Bauskas novads Iecava Klintis 17.8 % Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā.
Jumpravas dolomīta atsegums Latvija Bauskas novads Mežotnes pagasts Klintis 32.2 % Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē.
1 2 3 4 5 6 7 8 9