Atrasti: 424
| Nosaukums ↑ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Jaunvilku ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Krāces | 24.1 % | Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala. |
| Jaunzemju Velna nags | Latvija | Aizkraukles novads | Zalves pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.7 % | Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta. |
| Jaunzemu staburags | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Staburagi | 7.3 % | Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums. |
| Jaunā Kalējala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.7 % | 5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas. |
| Jegalas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Jēlehtmes pagasts | Ūdenskritumi | 50.9 % | Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Tas veido ap 8 m augstu un vairāk nekā 50 m platu krītoša ūdens aizkaru. |
| Joaveski ūdenskritumi | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 32.7 % | Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus. |
| Jodupītes Lielais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Lielākais no diviem Jodupītes ūdenskritumiem. Tā augstums ir ap 2,6 m un platums līdz 2,2 m. |
| Jodupītes Mazais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Ap 1,2 m augsts ūdenskritums. Tas atrodas ap 20-25 m pirms Jodupītes Lielā ūdenskrituma. |
| Jumpravas dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Klintis | 32.2 % | Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē. |
| Jumpravmuižas parka ūdenskritums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Ūdenskritumi | 22.7 % | Ūdenskritums ar četriem-pieciem galvenajiem pakāpieniem, kopējais augstums aptuveni 1,5 m un platums līdz 2,8 m. Vienīgais ūdenskritums Zemgalē. |
| Jušu gravas ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats. |
| Jušulejas dižakmens | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Akmeņi | 26.9 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, atrodas netālu no Šlīteres Zilo kalnu pakājes. Granīta bluķa tilpums ir ap 60 kubikmetri. |
| Jūlīša akmens | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Akmeņi | 16.7 % | 4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi - pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt. |
| Kabiles kapu Velna pēdas akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Kabiles pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.3 % | 2,7 m garš, zems akmens, kurā ir izteiksmīgs, 49 cm garš pēdas nospiedums. Teiku vieta. |
| Kaives ozols | Latvija | Tukuma novads | Sēmes pagasts | Bioloģijas rekordi, Koki | 36.7 % | Kaives ozols ir koks ar lielāko apkārtmēru Latvijā. 1,3 m augstumā tā apkārtmērs ir 10,55 m. |
| Kalamecu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 28.3 % | Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi. |
| Kalamecu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Krāces | 23.4 % | Ap 0,6 m augsta un līdz 4.6 m plata krāce uz Pļaviņu svītas dolomītiem nomaļā gravā. Lejpus krācei ir līdzīga augstuma kāples. |
| Kallastes smilšakmens atsegumi | Igaunija | Tartu apriņķis | Peipsiēres pagasts | Klintis | 24.7 % | Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri. |
| Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Krāces, Staburagi | 30.6 % | Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu. |
| Kalnasmīdu avoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 19.7 % | Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā. |
| Kalnavēnu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Sēravoti | 24.6 % | Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža. |
| Kalējala (Kalēja ala) | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 28.5 % | Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Kalējiezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.5 % | Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta. |
| Kapsēdes dižakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi | 29.3 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā - 60 m3. |
| Kapsēdes Rudais akmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 25.5 % | Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes. |
| Karves ala (Govs ala) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 29.6 % | 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Kazu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 17.6 % | Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas. |
| Kaļļu avoti | Latvija | Cēsu novads | Amatas pagasts | Avoti | 20.6 % | Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā. |
| Kaņepu ozols | Latvija | Valmieras novads | Jērcēnu pagasts | Koki | 34.4 % | Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m. |
| Keilas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 44.3 % | Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats. |
| Kirkilu karsta ezeri | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 31.1 % | Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš. |
| Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums) | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 29.5 % | Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. |
| Krauju ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 20 % | Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē. |
| Kraukļakmens avots | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku. |
| Kraukļu aiza | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas | 29.7 % | Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē - ala. |
| Kraukļu akmens | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 21.3 % | Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3. |
| Kraukļu ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 20.5 % | 5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots. |
| Krauļukalna ala | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Alas | 17.4 % | Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru. |
| Krauļukalna pirmais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.2 % | Ap 6-7 metrus augsts, nelielas tērcītes veidots ūdenskritums, kas vertikāli krīt tieši Braslā. |
| Krievupes krācīte | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 8.4 % | 0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē. |
| Kropja kritene (Kruopio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 15 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Krāčavots Laņģu klintīs | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti, Kanjoni un aizas | 28.5 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu. |
| Kubeseles ala | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas, Nostāstu vietas | 29 % | Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas. |
| Kuiķules skolas ūdenskritums | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Ūdenskritumi | 22.5 % | 2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti. |
| Kulšenu avots | Latvija | Bauskas novads | Vecsaules pagasts | Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi | 28.1 % | Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens. |
| Kuprainīša avotiņš | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Avoti | 15.7 % | Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas. |
| Kužu ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 24 % | Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots. |
