Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↑ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Bertrāma sēravots (Bertrama avots) | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 16.3 % | Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos. | |
| Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons | Latvija | Jūrmala | Pieminekļi, Sēravoti | 33.4 % | Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra. | |
| Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Lucavsalas liepa | Latvija | Rīga | Koki | 27.2 % | Skaista liepa - trešais vai otrs lielākais koks Rīgā, apkārtmērs 6,82 m. | |
| Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots | Latvija | Jūrmala | Sēravoti | 22.1 % | Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē. | |
| Rīgas Doms | Latvija | Rīga | Baznīcas | 59.5 % | Lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Celta 1211. gadā, vēlāk paplašināta. Pašreizējais baroka tornis uzcelts 1775. gadā. | |
| Rīgas Svētā Pētera baznīca | Latvija | Rīga | Baznīcas, Nostāstu vietas | 61.1 % | Viens no Rīgas simboliem, liela ķieģeļu gotikas baznīca ar neparasti augstu baroka stila smaili, celta 1209. - 1746. gadā. | |
| Sēravots austrumos no Bertrāma avota | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 21.6 % | Izteiksmīgs sēravots mežā netālu no Vēršupītes, blakus Slokas ezera takai. | |
| Staldzenes ūdenskritums | Latvija | Ventspils | Ūdenskritumi | 33.6 % | Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim. | |
| Abavas rumba | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts. |
| Elciņu valka ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m. |
| Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 20.7 % | 0,6 m un 0,85 m augstas ūdenskrituma kāples ap 15-20 metrus viena no otras. Ūdens krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. |
| Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 10.7 % | 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. Ūdenskritumu klāj krūmu saknes un aļģes. |
| Sudmaļu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Krāces | 22.7 % | 0,6-0,9 m augsts un līdz 10 m plats ūdenskritums jeb, drīzāk, krāce. Lejup pa straumi upē ir mazāki pakāpieni. |
| Veģu ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 22.9 % | Apmēram 1,5-1,7 m augsts un 3-4 m plats ūdenskritums. Ūdenskritumu veido daudzi mazāki pakāpieni apmēram 11 metrus garā posmā. |
| Virsaišu ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 25.6 % | Apmēram 1,7 m augsts un līdz 4 m plats ūdenskritums. |
| Zarvalka augšējais ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 17.1 % | Augšējais no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,8 m plats. |
| Zarvalka caurtekas ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Krāces | 7.2 % | Necila krācīte uz neliela Zarvalka atzara. Kāple ir 0,6 m augsta un atrodas līdzās ceļa caurtekai. |
| Zarvalka lejas atzara ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.4 % | Viens no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,3 m plats. |
| Aglonas bazilika un klosteris | Latvija | Preiļu novads | Aglonas pagasts | Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas | 52.1 % | Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve. |
| Nišas Pietraga Sarkano klinšu sākumā | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Alas | 18.6 % | Divas nišas Pietraga Sarkano klinšu sākumā, klinšu pamatnē. Pirmā ir ap 2 m dziļa, otrā - ap 2,5 m dziļa. |
| Pietraga Sarkanās klintis | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Klintis | 36.4 % | Ap 660 m garš un līdz 7 m augsts Burtnieku svītas smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegums. Vienas no krāšņākajām klintīm Latvijā. |
| Pietraga Sarkano klinšu staburags | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Staburagi | 17.6 % | Staburags, kuru veido gruntsūdens, kas sūcas cauri Burtnieku svītas dolomītsmilšakmenim pie Sarkanajām klintīm. Kaļķiežu pārkare pār klinšu malu. |
| Ūdenskritums Zvīguļu klintīs | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Ūdenskritumi | 24.2 % | Ūdenskritums, kas pāri koši sārtai klintij no aptuveni 3-4 metru augstuma krīt tieši Salacā. Ūdens tajā plūst dažas nedēļas gadā. |
| Seces Putraskroga kapu riņķa krusti | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukle | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 20.8 % | Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju. |
| Cepļa dolomīta atsegums | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Klintis | 25 % | Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam. |
| Jaunzemu staburags | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Staburagi | 7.3 % | Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums. |
| Kuprainīša avotiņš | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Avoti | 15.7 % | Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas. |
| Meļķitāru Muldakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 29 % | Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens. |
| Aknīstes Velnala (Radžupes ala) | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Alas, Pazemes ejas | 20.2 % | Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā. |
| Vecmelderu avoti | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Avoti | 26.2 % | Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens. |
| Černausku akmens | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.7 % | Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā. |
| Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 17.3 % | Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata. |
| Krievupes krācīte | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 8.4 % | 0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē. |
| Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 30.5 % | Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni. |
| Sūnu avots | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots, kas ir izveidojis dziļu gravu ar avota veidotajiem šūnakmens atsegumiem. Atrodas ap 300 m no populārajiem Mežmuižas avotiem. |
| Kaļļu avoti | Latvija | Cēsu novads | Amatas pagasts | Avoti | 20.6 % | Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā. |
| Tamme-Lauri ozols | Igaunija | Veru apriņķis | Antslas pagasts | Koki | 36.5 % | Lielākais Igaunijas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 8,5 m. |
| Puntuks (Puntuka akmens) | Lietuva | Utenas apriņķis | Anīkšču rajons | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 33 % | Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis. |
| Dzenīšu vītols | Latvija | Smiltenes novads | Ape | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.5 % | Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m. |
| Grūbes dolomīta atsegums | Latvija | Smiltenes novads | Apes pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas. |
| Vaidavas Grūbe | Latvija | Smiltenes novads | Apes pagasts | Ūdenskritumi | 18.9 % | Dzirnavu jeb HES aizsprosts, kas 19. gs. vidū uzcelts virs dabiska ūdenskrituma, kurš bija 2,8 m augsts. |
| Āpša ala (Barsuko ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 21.6 % | Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis. |
| Ģeologu kritene (Geologų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.9 % | Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas. |
| Ievas kritene (Ievos duobė) un ala | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 21.6 % | 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m. |
| Jaroņa kritene (Jaronio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 22.5 % | Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru. |
| Karves ala (Govs ala) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 29.6 % | 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. |
| Kirkilu karsta ezeri | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 31.1 % | Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš. |
| Kļavu kritene (Klevų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.7 % | 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas. |
| Kropja kritene (Kruopio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 15 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
