Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↓ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nablānīškalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 18.9 % | Izteiksmīgs, līdz 2.5 m augsts akmeņu krāvums priežu mežā, viena no Kaltenes akmeņu kalvām. |
| Rojas dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.1 % | Dižakmens jūras krastā, tilpums 17,5 kubikmetri. Atsedzies, jūrai izskalojot krastu pēc Rojas molu izbūves. |
| Rojas otrais Saules akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva. |
| Velna kalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 24.8 % | Akmeņu krāvums - sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti. |
| Zibeņdambja Saules akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.2 % | Akmens ar mākslīgi nolīdzinātu virsmu, kurā iecirsts liels aplis un krusts, kas sadala apli četrās vienādās daļās. Šī iekaluma jēga un laiks, kad tas veikts, nav zināmi. |
| Stupeļu pilskalna akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Rites pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.4 % | Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri. |
| Keilas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 44.3 % | Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats. |
| Trepojas kaskāde | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta. |
| Hinni kanjona avots | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Alas, Avoti | 20.2 % | Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Īvandes rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 29.9 % | Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m. |
| Mazrendas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 19.5 % | Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas. |
| Oļupītes ūdenskritums (krāce) | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Krāces | 26.7 % | Neliels bet interesants ūdenskritums jeb krāce. Tas ir 0,6 m augsts un ap 1,4 m plats. Daļa no ūdens iekrīt pazemē jau pirms paša ūdenskrituma. |
| Rendas avota ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 15 % | Neliels, aptuveni 1 m augsts ūdenskritums, ko veido avots Īvandes upes krastā. |
| Ūdenskritums pie Māras kambariem | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats. |
| Valdātu rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 25.2 % | Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 - 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats. |
| Skujenieku ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Rembates pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā. |
| Raunas Staburags | Latvija | Smiltenes novads | Raunas pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 33.2 % | Populārākais staburags Latvijā, līdz 3,7 metrus augsts un 17 metrus plats avotkaļķu veidojums Raunas krastā. |
| Amerikas avoti | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti, Klintis, Krāces | 27.4 % | Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti. |
| Jaunā Kalējala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.7 % | 5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas. |
| Kalējala (Kalēja ala) | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 28.5 % | Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu avots | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Avoti | 18.1 % | Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā. |
| Līņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Klintis | 26.4 % | Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi. |
| Nebraukšu ala un iezis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Klintis | 26.9 % | Liela smilšakmens klints ar plašu nišu, kuras galā ir šaura, 7,6 m gara ala. |
| Zīļu ala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.8 % | Ap 36 metrus gara ala Gaujas pamatkrasta smilšakmens klintī. |
| Zīļu avotala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti | 22.4 % | Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Avots Ramātu klinšu sākumā | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Avoti | 13.3 % | Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē. |
| Ērģeļu klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | 7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu. |
| Ērģeļu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 37.4 % | Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā. |
| Kalējiezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.5 % | Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta. |
| Kazu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 17.6 % | Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Plūču ieža ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 9.6 % | Šaura, ap 3 m dziļa ala Plūču ieža lejasdaļā. Pieejama tikai no upes. |
| Plūču iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 29 % | Viens no trim lielajiem Raunas krastu iežiem - ainaviska, līdz 12 m augsta un ap 90 m gara smilšakmens klints. |
| Ramātu avotala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas, Avoti | 19.3 % | 8,3 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē. |
| Ramātu ceturtā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas, Avoti | 15 % | 8,5 m gara ala, no kuras izplūst avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē. |
| Ramātu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 32.3 % | Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas. |
| Ramātu otrā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 14.3 % | 4,2 m gara ala Ramātu klinšu austrumu daļā. |
| Ramātu plaisa | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 19.3 % | Priekšpēdējā ala Ramātu klintīs - izteiksmīga plaisa augstajā klints sienā. 4 m dziļa. |
| Ramātu trešā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 16.9 % | 3,3 m gara, sausa ala Ramātu klinšu vidusdaļā. |
| Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 21.5 % | Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m. |
| Septiņavotu Augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 19.1 % | Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes. |
| Septiņavotu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 20.3 % | Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens. |
| Septiņavotu Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 34 % | Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus. |
| Septiņavotu Malējais kritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Krāces, Staburagi | 16 % | Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte. |
| Spulgsūnas ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 25.7 % | 8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens. |
| Vanderu ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 24.5 % | 10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars. |
