Wondermondo 🢖 Aprakstīto brīnumu saraksts

Ievadraksts

Aprakstīto brīnumu saraksts


Notīrīt

Atrasti: 424

Nosaukums ⇅ Valsts ⇅ Novads ⇅ Pagasts / pilsēta ↓ Kategorijas ⇅ Vērtējums ⇅ Īsumā
Rakstu krustakmeņi Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi 22.7 % Divi krustakmeņi pie Rakstu senkapiem - viduslaiku piemiņas zīme ar trim krustiem un 18-19.gs. robežakmens ar krustu.
Simtēnu gravas dzelzsavoti Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Dzelzsavoti 21.2 % Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm.
Vāļu Lielā ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti 24 % Skaista 5,3 m gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots.
Vāļu Mazā ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti 22.1 % Ap 4 m gara un tikai līdz 0,5 m augsta ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst spēcīgs avots.
Varavīksnes iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 24 % Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas kreisā krasta augšmalā. Līdz 3,5 m augsts, atsedzas ap 320 m garā posmā.
Vecupes ieža dzelzsavots un klints Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Dzelzsavoti 15.2 % Dzelzsavots, kas iztek no apmēram 2 m augstas un 10 m platas smilšakmens klints pamatnes. Avots ir izveidojis ap 1 m dziļu nišu.
Vecupes ieža niša Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti 22.1 % Liela niša, aptuveni 5 metrus dziļa un 5–6 metrus plata, no kuras iztek avots.
Vidējā Jaunapsīšu ala un avots Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Alas, Avoti, Klintis 17.6 % Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ir 5,5 m gara vai garāka.
Vizuļu ieža ūdenskritums Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Ūdenskritumi 25 % Avota veidots ūdenskritums ar divām pakāpēm, kuras ir 1 m un 3,4 m augstas.
Vizuļu iezis Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 32.5 % Iespaidīgs Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens atsegums Amatas krastā. Ziemās leduskritumi.
Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) Latvija Ķekavas novads Daugmales pagasts Avoti, Nostāstu vietas 19.8 % Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
Ķintu aka Latvija Dienvidkurzemes novads Cīravas pagasts Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves 40.8 % Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā - aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram.
Cēsu Svētavots un Svētavota ala Latvija Cēsu novads Cēsis Alas, Avoti, Kulta vietas 31.8 % Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks.
Zvanu klintis Latvija Cēsu novads Cēsis Klintis 18.5 % Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.
Diždobeļu avots Latvija Dienvidkurzemes novads Bārtas pagasts Avoti 17 % Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā.
Bārbeles sērūdeņraža avots Latvija Bauskas novads Bārbeles pagasts Sēravoti 27.5 % Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts.
Dambju ozols Latvija Valmieras novads Burtnieku pagasts Koki 32.9 % Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī.
Āpša ala (Barsuko ola) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Kritenes 21.6 % Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Ģeologu kritene (Geologų duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 19.9 % Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 21.6 % 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Ezeri, Kritenes 22.5 % Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Karves ala (Govs ala) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 29.6 % 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Kirkilu karsta ezeri Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Ezeri, Kritenes 31.1 % Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš.
Kļavu kritene (Klevų duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 19.7 % 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Kropja kritene (Kruopio duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Kritenes 15 % Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Lapsas ala (Lapės Ola) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 20.6 % Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Lieldienu kritene (Velykų duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Kritenes 19.4 % 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis 25.1 % Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Smardones avots Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Sēravoti 27.2 % Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis 22.1 % Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m.
Velnapils ala (Velniapilio olą) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Alas, Nostāstu vietas 22.3 % Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Velnapils klints (Velniapilio uola) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kulta vietas 21.4 % Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos.
Grūbes dolomīta atsegums Latvija Smiltenes novads Apes pagasts Klintis 24 % Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas.
Vaidavas Grūbe Latvija Smiltenes novads Apes pagasts Ūdenskritumi 18.9 % Dzirnavu jeb HES aizsprosts, kas 19. gs. vidū uzcelts virs dabiska ūdenskrituma, kurš bija 2,8 m augsts.
Dzenīšu vītols Latvija Smiltenes novads Ape Bioloģijas rekordi, Koki 34.5 % Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m.
Puntuks (Puntuka akmens) Lietuva Utenas apriņķis Anīkšču rajons Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas 33 % Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
Tamme-Lauri ozols Igaunija Veru apriņķis Antslas pagasts Koki 36.5 % Lielākais Igaunijas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 8,5 m.
Kaļļu avoti Latvija Cēsu novads Amatas pagasts Avoti 20.6 % Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā.
Černausku akmens Latvija Siguldas novads Allažu pagasts Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi 24.7 % Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.
Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums) Latvija Siguldas novads Allažu pagasts Krāces 17.3 % Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata.
Krievupes krācīte Latvija Siguldas novads Allažu pagasts Krāces 8.4 % 0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē.
Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti) Latvija Siguldas novads Allažu pagasts Avoti 30.5 % Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni.
Sūnu avots Latvija Siguldas novads Allažu pagasts Avoti 17.8 % Avots, kas ir izveidojis dziļu gravu ar avota veidotajiem šūnakmens atsegumiem. Atrodas ap 300 m no populārajiem Mežmuižas avotiem.
Aknīstes Velnala (Radžupes ala) Latvija Jēkabpils novads Aknīstes pagasts Alas, Pazemes ejas 20.2 % Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
Vecmelderu avoti Latvija Jēkabpils novads Aknīstes pagasts Avoti 26.2 % Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens.
Cepļa dolomīta atsegums Latvija Aizkraukles novads Aizkraukles pagasts Klintis 25 % Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.
Jaunzemu staburags Latvija Aizkraukles novads Aizkraukles pagasts Staburagi 7.3 % Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.
Kuprainīša avotiņš Latvija Aizkraukles novads Aizkraukles pagasts Avoti 15.7 % Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas.
Meļķitāru Muldakmens Latvija Aizkraukles novads Aizkraukles pagasts Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas 29 % Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.
Seces Putraskroga kapu riņķa krusti Latvija Aizkraukles novads Aizkraukle Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi 20.8 % Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju.
1 2 3 4 5 6 7 8 9