Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ↓ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Žagares oss | Lietuva | Šauļu apriņķis | Jonišķu rajons | Ledāja veidojumi | 31.4 % | Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei. |
| Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) | Latvija | Ķekavas novads | Daugmales pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 19.8 % | Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts. |
| Apakšējais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 25.5 % | Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem. |
| Ausjutišķu konglomerāts | Lietuva | Viļņas apriņķis | Elektrēnu rajons | Akmeņi, Klintis | 25.4 % | Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Viļņas Svētās Annas baznīca | Lietuva | Viļņas apriņķis | Viļņa | Baznīcas | 57.8 % | Gandrīz unikāla gotikas stilā 1495. - 1500. gadā celta baznīca. Baznīcai ir grezna ķieģeļu fasāde. |
| Hinni kanjona avots | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Alas, Avoti | 20.2 % | Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Ilumetsas meteorītu krāteri | Igaunija | Veru apriņķis | Veru pagasts | Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 30.2 % | Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu. |
| Tamme-Lauri ozols | Igaunija | Veru apriņķis | Antslas pagasts | Koki | 36.5 % | Lielākais Igaunijas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 8,5 m. |
| Sildruvu ūdenskritums | Latvija | Ventspils novads | Zlēku pagasts | Ūdenskritumi | 23.9 % | Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē. |
| Staldzenes ūdenskritums | Latvija | Ventspils | Ūdenskritumi | 33.6 % | Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim. | |
| Ankšu vītols | Latvija | Valmieras novads | Vilpulkas pagasts | Koki | 21.6 % | Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m. |
| Bezdelīgu klinšu ūdenskritums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim. |
| Dambju ozols | Latvija | Valmieras novads | Burtnieku pagasts | Koki | 32.9 % | Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī. |
| Dambjupītes smilšakmens arka | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Dabiskās arkas, Kulta vietas | 29.6 % | Viena no retajām dabiskajām klinšu arkām Latvijā, ap 1 metru augsta un apmēram 1,5 metrus plata. |
| Dukuļu avoti | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti | 23.1 % | Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 - 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa. |
| Ģendertu ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 23.5 % | Ap 27 metrus gara ala no kuras izplūst spēcīgs avots. |
| Ģendertu atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 5 m augsta un 15 m gara Burtnieku svītas smilšakmens klints. |
| Govs ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 35.9 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Kaņepu ozols | Latvija | Valmieras novads | Jērcēnu pagasts | Koki | 34.4 % | Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m. |
| Kužu ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Nostāstu vietas | 24 % | Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots. |
| Mazsalacas bedrīšakmens | Latvija | Valmieras novads | Mazsalaca | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 17.8 % | Salīdzinoši neliels bedrīšakmens - 2,1 metru garš un plats. Akmenī ir 32 aizvēsturiskos laikos iekaltas bedrītes. |
| Polbrenču veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 22.3 % | Agrākā veselības kulta vieta - samērā spēcīgs avots, kas izplūst no Sietiņu svītas gaišā smilšakmens. |
| Rietekļa paeglis | Latvija | Valmieras novads | Valmieras pagasts | Bioloģijas rekordi, Koki | 37.9 % | Viens no neparastākajiem un skaistākajiem kokiem Latvijā. Lielākais kadiķis Latvijā, apkārtmērs 3,33 m. |
| Skaņaiskalns | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 47.7 % | Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu. |
| Skaņākalna Avota ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 22.8 % | Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot. |
| Skaņākalna Sausā ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas | 18.1 % | 5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis. |
| Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 17.4 % | Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts. |
| Skaņkalnes Lībiešu Upurala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Kulta vietas | 23.8 % | 10,7 metrus gara ala Salacas krastā, zem pilskalna. Varbūtēja sena kulta vieta. |
| Staišu ozols | Latvija | Valmieras novads | Ēveles pagasts | Koki | 30.5 % | Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m. |
| Ūdenskritumiņš Braslavas pietekā | Latvija | Valmieras novads | Kauguru pagasts | Krāces | 9 % | Neliels, 0,7 metrus augsts un 0,9 m plats ūdenskritumiņš, kas krīt pāri Sietiņu svītas smilšakmens slāņiem. |
| Vaidavas muižas Veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Avoti, Kulta vietas | 16.8 % | Neliels avotiņš, kas iztek no Sietiņu ieža smilšakmens. Avots tek uz austrumiem, tādēļ tas ir ticis uzskatīts par īpašu. |
| Vaidavas plaisala un Barona avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 27.9 % | Ap 15 metrus dziļa ala Sietiņu svītas smilšakmenī. Alai ir vertikālas plaisas forma, pat 10-12 metru dziļumā tā ir ap 5 m augsta. |
| Puntuks (Puntuka akmens) | Lietuva | Utenas apriņķis | Anīkšču rajons | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 33 % | Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis. |
| Stelmužes ozols | Lietuva | Utenas apriņķis | Zarasu rajons | Koki | 35.5 % | Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014). |
| Imulas atsegums pie Rožkalniem | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 60 m garš atsegums, kurā atsedzas Bauskas jeb Stipinu svītas dolomīti. |
| Kaives ozols | Latvija | Tukuma novads | Sēmes pagasts | Bioloģijas rekordi, Koki | 36.7 % | Kaives ozols ir koks ar lielāko apkārtmēru Latvijā. 1,3 m augstumā tā apkārtmērs ir 10,55 m. |
| Langsēdes klintis | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.9 % | Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži. |
| Saules ūdenskritums | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Ūdenskritumi | 24.8 % | Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums. |
| Sēravotu Veselības avots | Latvija | Tukuma novads | Smārdes pagasts | Kulta vietas, Nostāstu vietas, Sēravoti | 16.8 % | Samērā spēcīgs avots, no kura tek vāji mineralizēts sērūdens. Agrāk ar avotu esot bijis saistīts dziedniecības kults. |
| Bedrīšakmens Igaunijas Nacionālajā muzejā | Igaunija | Tartu apriņķis | Tartu pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.4 % | Ceļu būves darbos atrasts bedrīšakmens, kas kopš 1994. gada atrodas muzejā, tagad novietots muzeja ekspozīcijā. |
| Kallastes smilšakmens atsegumi | Igaunija | Tartu apriņķis | Peipsiēres pagasts | Klintis | 24.7 % | Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri. |
| Abavas rumba | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts. |
| Āžu stāvakmens | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 26.6 % | 1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs - senatnē stāvus novietots akmens. |
| Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 18.3 % | Viens no Latvijas jūrakmeņiem - jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums - 11 kubikmetri, augstums - 1,8 m. |
| Elciņu valka ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m. |
| Grīļu dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts. |
| Jaunvilku ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Krāces | 24.1 % | Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala. |
| Jušu gravas ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats. |
