Aprakstīto brīnumu saraksts

Atrasti: 424

Nosaukums ⇅	Valsts ⇅	Novads ↑	Pagasts / pilsēta ⇅	Kategorijas ⇅	Vērtējums ⇅	Īsumā
Mazrendas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	19.5 %	Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas.
Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Sezonāls ūdenskritums Muižarāju klinšu lejasdaļā, Abavas sāngravā. Divas pakāpes smilšakmens iezī, kopējais augstums ir ap 1,5 m.
Muižarāju klinšu ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Ūdenskritumi	21.4 %	Neliels, izteiksmīgs, 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ūdens plūst visu gadu.
Muižarāju klintis	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Klintis	29.2 %	Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.
Oļupītes ūdenskritums (krāce)	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Krāces	26.7 %	Neliels bet interesants ūdenskritums jeb krāce. Tas ir 0,6 m augsts un ap 1,4 m plats. Daļa no ūdens iekrīt pazemē jau pirms paša ūdenskrituma.
Omiķu gravas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Vārmes pagasts	Ūdenskritumi	27.5 %	Apmēram 3,5 m augsts ūdenskritums, kurš ir atsedzis augšdevona Mūru svītas dolomītu un smilšakmeni.
Rendas avota ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	15 %	Neliels, aptuveni 1 m augsts ūdenskritums, ko veido avots Īvandes upes krastā.
Riežupes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Krāces	21.7 %	Neliels, 0,6 - 0,7 m augsts un 11 - 16 m plats pakavveida ūdenskritums.
Rudzīšu akmens	Latvija	Kuldīgas novads	Laidu pagasts	Akmeņi	26.6 %	Unikāls dižakmens - silūra kaļķakmens gabals, kuru no Sāremā vai tuvējā Baltijas jūras reģiona atgādājis ledājs.
Trejrumbiņa	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Ūdenskritumi	24.5 %	Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā.
Ūdenskritums pie Māras kambariem	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats.
Upatu ozols	Latvija	Kuldīgas novads	Pelču pagasts	Koki	27.6 %	Viens no lielākajiem ozoliem Latvijā ar apkārtmēru 8,84 m.
Valdātu rumba	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	25.2 %	Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 - 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats.
Veldzes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Krāces	18.2 %	Neliels ūdenskritums Veldzes upē, aptuveni 0,5 - 0,9 m augsts un 11 - 16,3 m plats.
Ventas rumba	Latvija	Kuldīgas novads	Kuldīga	Ģeogrāfiskie rekordi, Ūdenskritumi	50.1 %	Platākais un iespaidīgākais ūdenskritums Latvijā. 2,1 m augstā ūdenskrituma platums ir 249 m.
Ežurgas ūdenskritums (krāce)	Latvija	Limbažu novads	Liepupes pagasts	Krāces	17 %	Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums.
Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem	Latvija	Limbažu novads	Staiceles pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā.
Kuiķules skolas ūdenskritums	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Ūdenskritumi	22.5 %	2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti.
Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām)	Latvija	Limbažu novads	Staiceles pagasts	Ūdenskritumi	22.4 %	Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži.
Lielais Lauču akmens	Latvija	Limbažu novads	Skultes pagasts	Akmeņi	28 %	Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus.
Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens)	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīva	Akmeņi	18.6 %	Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums - 1,96 m.
Muižuļu dižakmens	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Akmeņi, Ekosistēmas	28 %	Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem - tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums - 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts - 1913.16 IV.
Nišas Pietraga Sarkano klinšu sākumā	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Alas	18.6 %	Divas nišas Pietraga Sarkano klinšu sākumā, klinšu pamatnē. Pirmā ir ap 2 m dziļa, otrā - ap 2,5 m dziļa.
Pietraga Sarkanās klintis	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Klintis	36.4 %	Ap 660 m garš un līdz 7 m augsts Burtnieku svītas smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegums. Vienas no krāšņākajām klintīm Latvijā.
Pietraga Sarkano klinšu staburags	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Staburagi	17.6 %	Staburags, kuru veido gruntsūdens, kas sūcas cauri Burtnieku svītas dolomītsmilšakmenim pie Sarkanajām klintīm. Kaļķiežu pārkare pār klinšu malu.
Rostu ala	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Alas	21 %	Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.
Rostu klinšu avotiņš	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Avoti	8.8 %	Mazs avotiņš, kurš iztek no sārtā Rostu klinšu smilšakmens.
Rostu klintis	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Klintis	27.8 %	Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots.
Rostu niša	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Alas	13.7 %	Ap 2,5 m plata un kādus 2 m dziļa niša Rostu klintīs, sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.
Ūdenskritums Zvīguļu klintīs	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Ūdenskritumi	24.2 %	Ūdenskritums, kas pāri koši sārtai klintij no aptuveni 3-4 metru augstuma krīt tieši Salacā. Ūdens tajā plūst dažas nedēļas gadā.
Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas)	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	27 %	Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam.
Brāžu krāces	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	30.2 %	Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei.
Nāružas Velna grāvis	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	26.3 %	Kādus 60 metrus garas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. Upe šeit krīt par 4-5 metriem.
Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)	Latvija	Mārupes novads	Salas pagasts (Mārupe)	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	21.1 %	Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.
Ančiņu Velna akmens	Latvija	Ogres novads	Lauberes pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	24.5 %	Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Glāžšķūņa Garais ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Ogresgala pagasts	Ūdenskritumi	21 %	Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta.
Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Lielvārde	Ūdenskritumi	24.6 %	Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums.
Skujenieku ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Rembates pagasts	Ūdenskritumi	18.4 %	Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā.
Āpša ala (Barsuko ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	21.6 %	Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Ģeologu kritene (Geologų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	19.9 %	Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	21.6 %	5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	22.5 %	Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Karves ala (Govs ala)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	29.6 %	12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Kirkilu karsta ezeri	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	31.1 %	Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš.
Kļavu kritene (Klevų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	19.7 %	6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Kropja kritene (Kruopio duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	15 %	Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Lapsas ala (Lapės Ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	20.6 %	Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Lieldienu kritene (Velykų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	19.4 %	6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	25.1 %	Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Smardones avots	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Sēravoti	27.2 %	Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.

1 2 3 4 5 6 7 8 9