Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↑ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu avots | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Avoti | 18.1 % | Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā. |
| Līņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Klintis | 26.4 % | Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi. |
| Nebraukšu ala un iezis | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Klintis | 26.9 % | Liela smilšakmens klints ar plašu nišu, kuras galā ir šaura, 7,6 m gara ala. |
| Zīļu ala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.8 % | Ap 36 metrus gara ala Gaujas pamatkrasta smilšakmens klintī. |
| Zīļu avotala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti | 22.4 % | Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Raunas Staburags | Latvija | Smiltenes novads | Raunas pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 33.2 % | Populārākais staburags Latvijā, līdz 3,7 metrus augsts un 17 metrus plats avotkaļķu veidojums Raunas krastā. |
| Skujenieku ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Rembates pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā. |
| Īvandes rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 29.9 % | Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m. |
| Mazrendas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 19.5 % | Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas. |
| Oļupītes ūdenskritums (krāce) | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Krāces | 26.7 % | Neliels bet interesants ūdenskritums jeb krāce. Tas ir 0,6 m augsts un ap 1,4 m plats. Daļa no ūdens iekrīt pazemē jau pirms paša ūdenskrituma. |
| Rendas avota ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 15 % | Neliels, aptuveni 1 m augsts ūdenskritums, ko veido avots Īvandes upes krastā. |
| Ūdenskritums pie Māras kambariem | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats. |
| Valdātu rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 25.2 % | Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 - 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats. |
| Hinni kanjona avots | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Alas, Avoti | 20.2 % | Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Keilas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 44.3 % | Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats. |
| Trepojas kaskāde | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta. |
| Stupeļu pilskalna akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Rites pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.4 % | Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri. |
| Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 18.3 % | Viens no Latvijas jūrakmeņiem - jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums - 11 kubikmetri, augstums - 1,8 m. |
| Grīļu dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts. |
| Jaunvilku ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Krāces | 24.1 % | Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala. |
| Kārdūžkalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 23.8 % | Izteiksmīga kalva - dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka. |
| Lapsiņu akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 20.5 % | Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums - 11 kubikmetri. |
| Nablānīškalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 18.9 % | Izteiksmīgs, līdz 2.5 m augsts akmeņu krāvums priežu mežā, viena no Kaltenes akmeņu kalvām. |
| Rojas dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.1 % | Dižakmens jūras krastā, tilpums 17,5 kubikmetri. Atsedzies, jūrai izskalojot krastu pēc Rojas molu izbūves. |
| Rojas otrais Saules akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva. |
| Velna kalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 24.8 % | Akmeņu krāvums - sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti. |
| Zibeņdambja Saules akmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.2 % | Akmens ar mākslīgi nolīdzinātu virsmu, kurā iecirsts liels aplis un krusts, kas sadala apli četrās vienādās daļās. Šī iekaluma jēga un laiks, kad tas veikts, nav zināmi. |
| Galmicu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 28.1 % | Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos. |
| Grīdnieku ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Koki | 27.2 % | Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt. |
| Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums Muižarāju klinšu lejasdaļā, Abavas sāngravā. Divas pakāpes smilšakmens iezī, kopējais augstums ir ap 1,5 m. |
| Muižarāju klinšu ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 21.4 % | Neliels, izteiksmīgs, 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ūdens plūst visu gadu. |
| Muižarāju klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 29.2 % | Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi. |
| Riežupes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Krāces | 21.7 % | Neliels, 0,6 - 0,7 m augsts un 11 - 16 m plats pakavveida ūdenskritums. |
| Trejrumbiņa | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā. |
| Veldzes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Krāces | 18.2 % | Neliels ūdenskritums Veldzes upē, aptuveni 0,5 - 0,9 m augsts un 11 - 16,3 m plats. |
| Bornsmindes dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Klintis | 24 % | Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā. |
| Rundāles pils | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Muzeji, Pilis | 63.8 % | Izcilākā vēsturiskā pils Latvijā un Baltijā. Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, kas tika celta baroka stilā 1736.-1768. gadā. Pili ieskauj krāšņs dārzs. |
| Ciskādu apse | Latvija | Rēzeknes novads | Sakstagala pagasts | Koki | 25.7 % | Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m. |
| Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens) | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīva | Akmeņi | 18.6 % | Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums - 1,96 m. |
| Kuiķules skolas ūdenskritums | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Ūdenskritumi | 22.5 % | 2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti. |
| Muižuļu dižakmens | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Akmeņi, Ekosistēmas | 28 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem - tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums - 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts - 1913.16 IV. |
| Rostu ala | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Alas | 21 % | Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī. |
| Rostu klinšu avotiņš | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Avoti | 8.8 % | Mazs avotiņš, kurš iztek no sārtā Rostu klinšu smilšakmens. |
| Rostu klintis | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Klintis | 27.8 % | Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots. |
| Rostu niša | Latvija | Limbažu novads | Salacgrīvas pagasts | Alas | 13.7 % | Ap 2,5 m plata un kādus 2 m dziļa niša Rostu klintīs, sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī. |
| Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens) | Latvija | Mārupes novads | Salas pagasts (Mārupe) | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.1 % | Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju. |
| Dolesmuižas atsegums | Latvija | Salaspils novads | Salaspils pagasts | Klintis | 22.1 % | Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem. |
| Rozentāla akmens | Latvija | Saldus novads | Saldus | Akmeņi | 19.4 % | Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās. |
