Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ↑ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Apakšējais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 25.5 % | Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem. |
| Āpša ala (Barsuko ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 21.6 % | Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis. |
| Ausjutišķu konglomerāts | Lietuva | Viļņas apriņķis | Elektrēnu rajons | Akmeņi, Klintis | 25.4 % | Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā. |
| Barstīču akmens (Poķes akmens) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Akmeņi, Nostāstu vietas | 31.6 % | Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam. |
| Ģeologu kritene (Geologų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.9 % | Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas. |
| Ievas kritene (Ievos duobė) un ala | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 21.6 % | 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m. |
| Jaroņa kritene (Jaronio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 22.5 % | Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru. |
| Karves ala (Govs ala) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 29.6 % | 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. |
| Kirkilu karsta ezeri | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 31.1 % | Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš. |
| Kļavu kritene (Klevų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 19.7 % | 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas. |
| Kropja kritene (Kruopio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 15 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Lapsas ala (Lapės Ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 20.6 % | Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi. |
| Lielais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 24.5 % | Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats. |
| Lieldienu kritene (Velykų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 19.4 % | 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās. |
| Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 25.1 % | Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā. |
| Puntuks (Puntuka akmens) | Lietuva | Utenas apriņķis | Anīkšču rajons | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 33 % | Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis. |
| Smardones avots | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Sēravoti | 27.2 % | Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde. |
| Stelmužes ozols | Lietuva | Utenas apriņķis | Zarasu rajons | Koki | 35.5 % | Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014). |
| Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 22.1 % | Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m. |
| Truikinu avots (Šmita avots) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Avoti, Nostāstu vietas | 22.1 % | Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē. |
| Velnapils ala (Velniapilio olą) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Alas, Nostāstu vietas | 22.3 % | Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā. |
| Velnapils klints (Velniapilio uola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kulta vietas | 21.4 % | Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos. |
| Viļņas Svētās Annas baznīca | Lietuva | Viļņas apriņķis | Viļņa | Baznīcas | 57.8 % | Gandrīz unikāla gotikas stilā 1495. - 1500. gadā celta baznīca. Baznīcai ir grezna ķieģeļu fasāde. |
| Žagares oss | Lietuva | Šauļu apriņķis | Jonišķu rajons | Ledāja veidojumi | 31.4 % | Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei. |